Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma
Lai cīnītos pret meža zvēru radītiem postījumiem skujkoku jaunaudzēs, šogad Izmēģina inovatīvu aizsardzības metodi – nemazgātas aitas vilnas šķipsnu uztīšanu jaunajiem kociņiem.

Jaunos kokus sargās vilna

Lai cīnītos pret meža zvēru radītiem postījumiem skujkoku jaunaudzēs, šogad a/s Latvijas valsts meži (LVM) izmēģina jaunu aizsardzības metodi – nemazgātas aitas vilnas šķipsnu uztīšanu jaunajiem kociņiem.

Uz jaunaudzi pēc maltītes

"To, ka savulaik nebija noteikts atbilstošs limits briežu dzimtas dzīvnieku medīšanai, un to, ka mednieki ne vienmēr veiksmīgi paveica savu darāmo, šodien visvairāk izjūt jaunaudzes. Tur gada aukstajos mēnešos stirnas, staltbrieži un aļņi nāk pēc barības devas, tādējādi apdraudot jaunā koka pilnvērtīgu attīstību un tālāko dzīvi," skaidro LVM vecākais meža eksperts Kaspars Riže, piebilstot, ka šie meža dzīvnieki visērtāk jūtas mazās jaunaudžu platībās, kuras sastop ceļā uz ziemāju vai rapšu laukiem. Pēdējos gados jāpielāgojas ne vien pieaugušajam pārnadžu skaitam Latvijas mežos, bet arī jābūt gataviem laikapstākļu pārsteigumiem – piemēram, biezai sniega segai jau novembra sākumā.

Kā stāsta LVM Meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks, skuju koku jaunaudzes briežu dzimtas dzīvnieki (aļņi, staltbrieži, stirnas) visbiežāk par mielasta vietu izvēlas laika posmā no novembra līdz martam: "Tuvojoties pavasarim, aizvien sarūk dzīvniekiem pieejamā barība un enerģija, ko tiem laupa sniega sega. Tā jaunaudze kļūst par ērtu ēdienreizes vietu briežu dzimtas dzīvniekiem. Stirnas visvairāk iecienījušas mazās priedītes un eglītes augstumā līdz piecdesmit centimetriem, turpretī aļņi un staltbrieži lielākoties izvēlas lielākus kociņus, apkožot to galotnes, sānu dzinumus vai radot stumbra mizas bojājumus. Aļņi arī nolauž koku galotnes, lai tiktu klāt galotnes dzinumiem, kas uzskatāma par ļaunāko skādi kokam." Meža dzīvnieki, lūkojot barību, visbiežāk noposta priežu, egļu un apšu jaunaudzes. Šādas maltītes sekas ir nolauztas koku galotnes, bojāta stumbru miza un apkosti jaunie dzinumi. Koku bojājumi nākotnē samazina stumbra kvalitāti, līdz ar to arī nākotnes sortimenta vērtību, veidojot stumbra līkumainību, padēlus, kokus ar vairākām galotnēm. Sānu zaru apkodumi samazina koka vainagu un tādējādi palēnina arī koku pieaugumu.

Ar asinīm un smilti

Līdz šim lielākoties jaunaudzēs tika izmantotas divas jauno kociņu aizsardzības, ar kuru palīdzību dzīvnieks tiek aizbiedēts prom. Piemēram, līdzeklis Cervacol ekstra ir veidots no kvarca smilšu sajaukuma ar līmi, kuru uzziež uz galotnes dzinumiem. Dzīvniekam, ēdot apstrādātos dzinumus, rodas nepatīkama sajūta mutē, un viņš mielastu neturpina. Otrs jauno kociņu aizsardzības līdzeklis Plantskydd satur dzīvnieku proteīnu ar asins smaku, atbaidot kociņa pāridarītājus instinktīvā līmenī, radot aizdomas par plēsoņas klātbūtni apkaimē. Taču abi šie paņēmieni darbojas aptuveni trīs līdz trīsarpus mēnešus, turklāt repelentu uzklāšanai ir nepieciešami noteikti laikapstākļi – gaisa temperatūra virs nulles atzīmes un sauss laiks – bez sala, lai būtu iespējams aizsardzības līdzekli uzklāt un tiktu nodrošināta tā veiksmīga nožūšana.

Līdz ar šī gada agrās sniega segas klājumu mežos rūpēs par jaunaudzēm nācies meklēt jaunu kociņu aizsardzības risinājumu. Iedvesmojoties no Zviedrijas un Polijas mežu saimniekiem, šogad LVM pirmo reizi dabā izmēģina nemazgātu aitas vilnu, kuras smaka un ķepīgums, iespējams, neatstās vienaldzīgus arī Latvijas meža zvērus.

Pa šķipsnai mutē un ligzdā

"Nemazgātā aitas vilna, piesūkusies ar kūts un sviedru smakām, nebūs pievilcīga un patīkama maltīte, īpaši nonākot jaunaudzē ieklejojušajam dzīvniekam mutē," stāsta Riže, piebilstot, ka šis ir pirmais aitas vilnas paņēmiena izmēģinājuma gads, lai pavasarī lūkotu, vai tas devis līdzvērtīgu jauno kociņu aizsardzību kā citi iepriekš izmantotie līdzekļi. Salīdzinājumā ar līdzšinējām metodēm aitas vilnas šķipsnu uztīšana koku galotnītēs un vietumis arī sānu zaros ir darbietilpīgs roku darbs, taču tas veicams jebkuros laikapstākļos. Šogad eksperimenta kārtā paši LVM meža speciālisti sarūpējuši dažus aitkopju brīvprātīgi atvēlētus kilogramus aitu vilnas, ņēmuši vilnu rokās un plucinot apstaigājuši izvēlētās priežu un egļu jaunaudzes. Tā no aizsargāt plānotām aptuveni deviņu tūkstošu hektāru jaunaudzēm ar nemazgāto aitas vilnu būs pārklāti daži desmiti jaunaudžu koku garumā no pavisam sīkiem stādiņiem līdz divus metrus augstām priedēm: Zemgalē aptuveni pieci hektāri un Dienvidlatgalē – 23 hektāri jaunaudžu.

Meža dzīvnieku gremošanas sistēmu aitas vilnai nevajadzētu apdraudēt, lēš Ščepaniks, izņemot nepatīkamu rīstīšanos, pirms vilna norīta. Aizsardzībai izmantotā aitas vilna netiek ne ar ko apstrādāta, līdz ar to, pienākot pavasarim, tās nākamā dzīve, iespējams, būs sīkputnu ligzdu "interjeros". Ja jaunais paņēmiens attaisnos uz to liktās cerības, tad jau nākamruden tā izmantošana tiks apsvērta apjomīgākām LVM jaunaudžu platībām, ļaujot pašmāju aitu ganāmpulkiem ne vien sildīt cilvēkus, bet arī sargāt mežu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas