Jaunie ministri jau plāno izvērtēt vairāku valsts iestāžu priekšniecību

Kariņam veidojot valdību, tika arī pārrunāti jautājumi par vairāku augstu valsts amatpersonu darbības izvērtēšanu, ko esot piedāvājusi Jaunā konservatīvā partija (JKP). Atlaižamo amatpersonu saraksti likti priekšā vairāki kandidāti - Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Tomēr Kariņš raidījumam apgalvoja, ka minētais jautājums neesot pārspriests. "Ja kādam ir ierosinājumi, lai liek uz galda - runājam, diskutējam un meklējam risinājumus," piebilda premjers.

Tikmēr jaunais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka viņam kā ministram noteikti ir kaut kas sakāms par Bičkoviča un Straumes darbu.

"Augstākās tiesas priekšsēdētājs atbilstoši Saeimas lēmumam amatā ir iecelts atkārtoti, bet tas nenozīmē, ka man kā ministram nekas nav sakāms. Tāpēc es kā Tieslietu padomes loceklis rosināšu jautājumu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju," raidījumam sacīja Bordāns.

Viņaprāt, Bičkovičs nav piemērots tik augstam un atbildīgam amatam, it sevišķi, ja ir aizdomas par viņa iespējamo saistību ar VDK, jo savulaik prokuratūra un tiesa skatīja lietu, kurā figurēja 1983. gadā noformēta VDK aģenta kartīte ar Bičkoviča uzvārdu un segvārdu "Raitis".

"Pēc manām domām, situācijas, kas bijušas daudzu gadu garumā, liek runāt gan par profesionalitāti un arī par faktoloģisko pusi. Situācijā, kad parādās apstākļi par varbūtību, ka okupācijas laikā bijis sadarbības fakts, tad ir jārēķinās arī ar aizdomu ēnu, ka ir pamats ticībai šim apstāklim," piebilda ministrs.

JKP gatavojas uzstāt arī uz KNAB vadītāja darba izvērtējumu. Bordāns biroja pēdējā laika rīcību uzskata par divkosīgu - par izmeklēšanas informācijas nopludināšanu pie atbildības saukts JKP biedrs Juris Jurašs. Savukārt lietā par agrākā Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa krāpšanos pats Straume nodevis ziņas premjeram, kura biroja cilvēki vēlāk pabrīdinājuši savu partijas biedru, savus apsvērumus paskaidrojis Bordāns. "Šajā situācijā par informācijas izpaušanu neviens pie atbildības netika saukts. Tā vietā nepamatoti atlaisti izmeklētāji, kuri strādājuši ar Ilmāra Rimšēviča un Rīgas satiksmes krimināllietu," viņš piebildis.

JKP kritizētā Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža darba izvērtējumu veiks "KPV LV". Jaunais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens gan steigties ar atlaišanām negrasās.

"Es pateikšu savus uzstādījumus par nākotnes darbu, kur viens no galvenajiem principiem, protams, būs strādāt efektīvi, pārskatīt rezultātus un izvērtēt darba plusus un mīnusus. Tad arī vērtēsim noteikta posma konkrēta vadītāja darbu un vērtēsim, kāda tad būs tālākā nākotne," izteicies Ģirģens.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) ar valsts institūciju vadītāju darbības izvērtējumiem nesteigšoties, lai gan neizslēdza iespēju, ka varētu tikt vērtēta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora Andra Ozola darbs. Līdzīgi varētu rīkoties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), lai gan vismaz divām amatpersonām viņam būšot vairāki jautājumi.

"Man, piemēram, ir jautājumi Valsts vides dienesta ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai, jo vēlos zināt viņas domas par to, kā viņa iedomājas turpināt savus amata pienākumus situācijā, kad tiek izskatīts kriminālprocess pret viņu," sacīja Pūce. Līdzīga saruna varētu notikt ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras vadītāju Aigaru Undzēnu.