Trīs mātes šogad nomirušas sociālekonomisku iemeslu dēļ, pie šādiem secinājumiem ļāvusi nonākt 2013. gadā ieviestā mātes mirstības konfidenciālās analīzes sistēma. Tas nozīmē, ka šīs sievietes faktiski nav nonākušas mediķu rokās, Dienai skaidroja Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga. Tas ļāvis secināt, ka darbs ir ne vien mediķiem, bet arī pašvaldībām un sociālajiem dienestiem, kas spētu identificēt riska grupas sievietes. Tāpat jārunā būtu ar ģimenes ārstiem, jo tieši viņu uzdevums ir rūpēties par ģimenes veselību, un šīm sievietēm ārstu redzeslokā vajadzētu būt vēl pirms grūtniecības iestāšanās.
Kamēr mātes mirstības cēloņi Latvijā tiek analizēti, tikmēr perinatālās mirstības gadījumus vien plānots rūpīgi izpētīt. Tas gan nenozīmē, ka šajās situācijās nenotiek nekāds audits, - notiek, taču ne pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem visā valstī. Lai gan perinatālās mirstības rādītāji katru gadu nedaudz uzlabojas, gadā nomirst apmēram 150 bērnu - lielākā daļa no viņiem piedzimst nedzīvi vai jau aiziet bojā pirms dzemdību sākšanās, paskaidroja Rezeberga. Lai gan kā risinājums perinatālās mirstības konfidenciālās analīzes sistēmas ieviešana valsts mērogā plānota vien šogad, jau tagad zināms, ka Latvijā situācija īpaši neatšķiras no citām Eiropas Savienības valstīm, - biežākie iemesli ir augļa augšanas aizture, kas nozīmē, ka auglis augot nesasniedz savu paredzēto potenciālu. Savukārt to ietekmē sievietes veselības stāvoklis, uzturs, kaitīgie ieradumi un grūtniecības komplikācijas. Tāpat nozīmīgs faktors ir priekšlaicīgas dzemdības.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 28.janvāra, avīzē Diena!