LAU Ziemas dienests darbu oficiāli sāka 1. novembrī, un tas nozīmē, ka visu diennakti strādā 28 dežuranti, kuri pieņem lēmumus par nepieciešamo uzturēšanas darbu veikšanu uz valsts autoceļiem, sākot ar sniega tīrīšanu intensīvas snigšanas gadījumā un beidzot ar apledojuma radītas slīdamības samazināšanu, informēja LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.
Sāk izmantot efektīvākas metodes
Lai efektīvi izmantotu pieejamos finanšu resursus autoceļu uzturēšanai un uzlabotu to ikdienas uzturēšanas procesu, LAU šajā ziemas sezonā izmēģinās jaunas darbu veikšanas tehnoloģijas gan attiecībā uz reālo laikapstākļu un ceļa stāvokļa noteikšanu, gan arī ikdienas uzturēšanas darbu procesā.
Kā galveno jauninājumu ceļu apsaimniekošanā ziemas sezonā R. Nešpors min pilotprojektu, kura ietvaros LAU izmantos īpašus uz autotransporta uzmontētus mobilos sensorus, kas sniegs datus par autoceļu reālo stāvokli. "Šogad īstenosim pilotprojektu, kam ideju esam aizguvuši no Skandināvijas kolēģiem. Šajā ziemas sezonā izmantosim mobilos sensorus, kas nolasa informāciju par ceļu virsmas stāvokli (gan ledus biezumu, gan saķeri, gan autoceļa virsmas temperatūru). Līdz ar to mums papildus būs vēl viens instruments, kas palīdzēs LAU dežurantiem pieņemt atbilstošus un savlaicīgus lēmumus," atklāja R. Nešpors.
Pēc viņa stāstītā, ar sensoriem tiks aprīkotas gan LAU, gan sadarbības partneru automašīnas. Lai ietaupītu degvielas patēriņu, ir atrasti sadarbības partneri – va/s Latvijas Pasts un vairāki pasažieru pārvadājumu uzņēmumi, kuri regulāri veic braucienus konkrētos maršrutos. Tāpēc, aprīkojot partneru automašīnas ar sensoriem, tiks iegūta nepieciešamā informācija, papildus nepatērējot ne LAU, ne arī partneru transportlīdzekļu degvielu.
"Pilotprojekta ietvaros uz ceļiem šoziem atradīsies desmit ar šādiem sensoriem aprīkotas automašīnas. Sākotnēji iekārtas lielākoties izmantos, lai noteiktu situāciju uz galvenajiem valsts autoceļiem. Ja pilotprojekts būs veiksmīgs un dos to pienesumu, ko sagaidām, ir plāns šo tehnoloģiju ieviest jau ikdienas LAU darbības procesos," skaidroja R. Nešpors, piebilstot, ka vienas iekārtas noma izmaksā 400 eiro mēnesī.
Otra LAU šoziem ieviestā novitāte uzturēšanas procesā ir ar mērķi samazināt patērētā sāls daudzumu. "Arī šo inovāciju esam noskatījuši no Skandināvijas kolēģiem. Vadoties pēc viņu veiksmīgās pieredzes, arī Latvijā sāls uz autoceļiem šogad tiks kaisīts septiņu, nevis deviņu metru platumā, kā tas tika darīts līdz šim. Šāda tehnoloģiskā procesa maiņa ļaus gan ietaupīt izmantotos līdzekļus kaisīšanai, kas tiks novirzīti citiem ceļu uzturēšanas darbiem, gan arī mazinās negatīvo ietekmi uz vidi," pauda R. Nešpors, norādot, ka ceļu speciālisti ir secinājuši: arī samazinot nokaisītā laukuma platību, satiksmes plūsma ar radīto vēju tik un tā ceļa vidusdaļā izkaisīto sāli nopūš līdz autoceļa malām, tādējādi nodrošinot tādu pašu pretslīdēšanas efektu kā tad, ja autoceļš ar sāli tiek nokaisīts visā platumā.
Ceļus sakops laicīgi
Ziemas uzturēšanas darbu veikšanai LAU ir pilnībā sagatavotas 203 ar kaisīšanas iekārtām un sniega lāpstām aprīkotas kravas automašīnas, 171 greideris, 126 ekskavatori, 107 traktori un 12 buldozeri. Tāpat LAU noliktavās ir sagatavotas 49 277 tonnas sāls un 16 051 kubikmetrs smilts un sāls maisījuma.
Ņemot vērā, ka ik ziemas sezonu tiek aktualizēts jautājums par to, cik ātrā laikā tiek attīrīti konkrēti autoceļu posmi, sākoties intensīvai snigšanai, va/s Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange atgādināja, ka autoceļi Latvijā ir iedalīti piecās uzturēšanas klasēs (A, A1, B, C, D) un darbu uzsākšanas laiks ir atkarīgs no piešķirtās klases.
"Visi valsts galvenie autoceļi ir A, A1 klasē, reģionālie autoceļi iedalās A1, B un C klasē, savukārt vietējiem autoceļiem ir noteikta D uzturēšanas klase," skaidro
J. Lange, piebilstot, ka šādā prioritāšu secībā arī tiek veikta autoceļu uzturēšana. LVC vadītājs aicināja autobraucējus ziņot par apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem uz ceļiem gan pa informatīvo tālruni 80005555, gan ziņojot sociālajos tīklos, piemēram, lietotnē Twitter, lai palīdzētu LVC pastāvīgi aktualizēt mājaslapā pieejamo informāciju par ceļu stāvokli. Turklāt papildu informācijai par ceļu posmiem, kur satiksme ir apgrūtināta, mājaslapā ir pieejamas ziņas arī par ceļa posmiem, kuros konkrētajā brīdī strādā LAU ziemas dienesta tehnika.
Jādomā ar galvu
Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa norādīja, ka līdz ar globālajiem klimata pārmaiņu procesiem vidējā gaisa temperatūra ziemā paaugstinās, tāpēc sala un sniega periodi kļūst īsāki. Tomēr ekstrēmi braukšanas apstākļi ir iespējami arī maigās ziemās, tāpēc autovadītājiem jābūt gataviem šādām situācijām uz ceļa. L. Krūmiņa pauda, ka klimata pārmaiņu ietekmē aizvien biežāka parādība ziemas periodā ir stiprs vējš un pat vētras. Turklāt palielināts sniega daudzums ir nevis iekšzemes teritorijās, kā tas bijis līdz šim, bet gan piekrastes rajonos. Viņa uzsvēra, ka patlaban ir uzlabota meteoroloģisko novērojumu staciju sistēma, lai iegūtā informācija būtu vēl precīzāka, turklāt datu iegūšanai izmanto arī satelītus, kas palīdz noteikt detalizētāku laikapstākļu prognozi.
Savukārt Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre pauda, ka haoss uz ceļiem ziemas sākumā rodas, jo autovadītāji vasarā ir aizmirsuši prasmes, kas nepieciešamas, vadot automobili ziemas apstākļos, tādēļ ziemas pirmajās dienās vērojams palielināts ceļu negadījumu skaits.
"Negadījumi, kas notiek līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu, gan nav ar īpaši smagām sekām, pārsvarā tās ir nelielas sadursmes," viņa sacīja, piebilstot, ka raksturīgi ir divu veidu negadījumi: uzbraukumi gājējiem un automašīnu sadursmes uz ceļa.
V. Mistre aicināja autovadītājus būt īpaši uzmanīgiem diennakts tumšajā laikā, lai izvairītos no sadursmes ar gājējiem un meža dzīvniekiem, kā arī uzmanīties no melnā ledus. "Autobraucējiem jābūt uzmanīgiem, jāpievērš uzmanība laika prognozēm, kā arī jāaprīko automašīnas ar ziemas riepām. Savukārt gājējiem jāatceras izmantot gaismu atstarojošos elementus diennakts tumšajās stundās," atgādināja V. Mistre.
Drošas braukšanas skolas direktors, autobraukšanas eksperts Jānis Vanks atgādina par pašu autovadītāju atbildību par gatavību braukšanai ziemas apstākļos. Svarīgākais ir laicīgi sagatavot automašīnu ziemai, nomainot vasaras sezonai paredzētās riepas uz ziemas sezonas riepām, kurām riepu protektora dziļums ir vismaz četri milimetri, kā arī lietot atbilstošas kvalitātes logu skalojamo šķidrumu. Tāpat jāatceras, ka ziemā veidojas blīvāka satiksme, tādēļ ir būtiski ieturēt lielāku distanci drošu manevru veikšanai, izvairīties no pārdrošas braukšanas, kā arī nepārsniegt atļauto braukšanas ātrumu.
"Attieksme pret auto vadīšanu ir galvenā lieta, kas noved mūs vai nu pie drošas braukšanas, vai negadījumiem," uzsvēra J. Vanks, atgādinot, ka arī gājējiem un velosipēdu vadītājiem jāsagatavojas ziemai un tumšajām diennakts stundām, aprīkojot savus spēkratus, somas vai apģērbu ar atstarojošiem objektiem. "Domājam par savu drošību – ja būsim parūpējušies par sevi, tas būs liels solis tuvāk tam, ka kāds mūs redzēs vai mēs būsim gatavi izvairīties no nepatīkamām situācijām," pauda
J. Vanks.
