Aprīļa beigās Artjoms un vēl pieci citi jaunie skolotāji saņēma Latvijas zāļu ražotāja Olainfarm un Centrālā laboratorija stipendijas, 3000 eiro katrs. Uzņēmēju atbalsts nāk tieši laikā, jo situācija ar STEM jomas skolotāju pieejamību mūsu valstī ir kritiska. Lielākā daļa šo skolotāju ir pirmspensijas vecumā. Lai nodrošinātu STEM skolotāju paaudzes nomaiņu, tuvāko 10 gadu laikā ir vajadzīgi aptuveni 2100 jaunu šīs jomas mācībspēku jeb 210 skolotājus gadā. Pašlaik studijas absolvē vien 94 STEM jaunie speciālisti, turklāt ne visi turpina darbu skolās. Par laimi, mūsu valsts var lepoties ar jauniem izcilniekiem, kas par savu aicinājumu izvēlējušies mācīt zinātni. Artjoms ir viens no viņiem.
Interese par ķīmiju sākusies ģimenē
Katram skolotājam, kas izvēlējies bērniem mācīt sirdij tuvu jomu, ir savs stāsts. Artjomam interese par dabaszinātnēm ielikta šūpulī. “Starp mani un ķīmiju… tiešām ir ķīmija,” stāsta jauns skolotājs. Viņš atklāj, ka mīlestība pret zinātni, tehnoloģiju, inženieriju un matemātiku nāk no tuviniekiem. “Citādāk nemaz nevarēja būt. Mans tēvs ir fiziķis un matemātiķis, mana tante ir ķīmiķe. Tas, visdrīzāk, ir galvenais iemesls, kāpēc arī man interesē zinātne.” Atzinību saviem skolotājiem Artjoms arī neatstāj novārtā un saka paldies matemātikas, ķīmijas un literatūras skolotājām. Kāpēc tieši ķīmija? Jaunietis atzīst: viņu fascinē šīs zinātnes visaptverošums. Tā parādās gan bioloģijā, gan ģeoloģijā, gan materiālzinātnē. Ar laiku interese par ķīmiju pārtapa par nopietnu zinātnisku darbu.
Prast iemācīt – tas ir neizsakāmi satriecoši!
Kā zināms, lai kļūtu par skolotāju, nepietiek ar interesi par izvēlēto priekšmetu vien. Ir jābūt arī citām iemaņām – spējai aizraut, strukturēti iemācīt, būt labam mentoram un nepārtraukti sekot līdzi savu skolēnu progresam, atbilstīgi to novērtējot. “Mentora prasmes man iezīmējās jau vidusskolā. Kad gatavojamies starptautiskajai matemātikas olimpiādei, vēlējos izveidot labāko komandu un sagatavot draugus sacensībām. Daudz ko viņiem skaidroju, rīkoju treniņus, olimpiādes uzdevumu improvizācijas. Vienu brīdi sajutu, ka es spēju nodot zināšanas citam cilvēkam. Tas bija neizsakāmi satriecoši! Šis process man iepatikās tik ļoti, ka turpmāk ar lielu degsmi skaidroju lietas saviem klasesbiedriem un draugiem,” stāsta jauns skolotājs. Beidzot vidusskolu, viņš pieņēma apzinātu izvēli kļūt par ķīmijas skolotāju. Tagad beigām tuvojas nu jau maģistrantūras studijas, un Artjoms pats māca fizikālo un organisko ķīmiju Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas audzēkņiem. Viņa skolēni ir no dažādiem Latvijas reģioniem, un visus vieno vēlme apgūt STEM priekšmetus augstākā līmenī. Viņi mācās padziļinātajā programmā "Ķīmija II", un katrs mērķtiecīgi un motivēti dodas pretī saviem sapņiem.
Iespējams, kāds, izlasot šo iedvesmojošo stāstu, padomās, ka skolotāja aicinājumu jūt uzreiz, un saskums, ka viņam tāds nepiemīt. Nevajag raizēties! Artjoms saka, ka no sākuma vēlējās pievērsties tikai zinātnei un vispār neapsvēra domu par pedagoģisko karjeru. Apzināta tieksme mācīt Artjomam kristalizējās lēnām, bet vēlāk skolotāja profesija tik aizrāva, ka doktorantūrā viņš ir nolēmis studēt Latvijā un turpināt strādāt pedagoga amatā.
Būt jaunam un mācīt – tā ir priekšrocība
Artjoms uzskata, ka viena no viņa priekšrocībām ir tā, ka mazās gadu starpības dēļ viņš ar saviem skolēniem var runāt “vienā valodā”: “Tas ir lieliski, ka man un maniem skolēniem ir līdzīgs vecums. Man nav grūti sazināties ar viņiem, bet visu laiku jādomā: kā izskaidrot nodarbības tēmu, lai viņi ne tikai visu saprastu, bet arī būtu patiesi ieinteresēti? Ķīmija ir aizraujoša, un tā jāmāca aizraujoši. Mēģinu izskaidrot visu ar interesantiem piemēriem, meklēju spilgtas asociācijas – stunda nedrīkst būt garlaicīga. Taču laiku izniekot nedrīkst, jāmācas intensīvi, jāuztur mācību temps, jo mācību programmai atvēlēts konkrēts laika rāmis. Vadu arī skolēnu prakses un zinātniskās pētniecības darbus ķīmijas jomā, iepazīstinot viņus ar darbu ķīmijas laboratorijā.”
Prast ieinteresēt
Skolotājam nav lielāka prieka kā redzēt, ka viņa mācītā viela kļūst saprotama un aizraujoša. Tam piekrīt Artjoms: “Vispatīkamāk, kad skolēni, kuriem sākumā bija garlaicīgi un grūti, sāk saprast un iedegties. Zinātkāres uguntiņas, kas deg viņu acīs, ir apliecinājums tam, ka stunda pagāja veiksmīgi. Ja ir aizrautība, skolēns vieglāk tiks galā ar grūtībām mācībās un sapratīs neskaidru informāciju. Ļoti priecājos arī par savu audzēkņu panākumiem ķīmijas konkursos un olimpiādēs – un tādu mums ir daudz!”
Ir redzams, ka Artjoms prot ieinteresēt. Kādus padomus viņš sniegtu citiem skolotājiem? “Jāļauj skolēniem strādāt ar savām rokām, veikt ķīmijas eksperimentus. Tā ir gan laba ķīmijas prakse, gan teorētisko zināšanu vizualizācija. Ļoti palīdz arī stāsti par ķīmijas zinātnes atklājumiem un zinātnieku dzīvi – ne tikai no zinātniskās, bet arī no cilvēciskās puses: uzskati, ieradumi, attiecības ar citiem zinātniekiem. Šie stāsti pārvērš marmora pieminekļus par dzīviem cilvēkiem, kas skolēniem ir daudz tuvāki un saprotamāki. Tad arī sasaiste ar ķīmiju veidojas ievērojami vieglāk un ciešāk.”
“Jāsaka arī, ka nestrādāju tikai ar skolēniem. Kopā ar augstskolas kolēģiem piedalos padziļinātās programmas “Ķīmija II” mācību grāmatas izstrādē projekta “Skola 2030” ietvaros. Rakstu par termodinamiku un kinētiku, vēlos, lai izstrādātie materiāli palīdzētu skolotājiem! Ārkārtīgi priecājos arī par vietējo uzņēmēju atbalstu. Paldies Olainfarm par stipendiju! Tādi patīkami bonusi piešķir jaunus spēkus turpināt strādāt par skolotāju, attīstīties savā profesijā un uzticīgi kalpot zinātņu karalienei – ķīmijai.”