Kā norāda LVC, jaunu standartu vai to redakciju izstrāde notiek gadījumos, ja priekšrakstos noteiktās normas vairs neatbilst apstākļiem, ar ko satiksmes dalībnieki sastopas ikdienā. Standartizācija ir process, kas izriet no LVC pamatdarbības vajadzībām, tādēļ uzņēmums brīvprātīgi piedalās tai saistošo standartu izstrādē.
No jauna valsts standartā Velosatiksme ir iekļauta informācija par velosatiksmes plānošanas un projektēšanas pamatprincipiem, velosatiksmes formu izvietojumu, trašu plāniem un garenprofiliem, velosatiksmes šķērsprofiliem, satiksmes organizāciju, velopārbrauktuvēm, velobūvju segumiem, aprīkojumiem un velosatiksmes organizēšanu ierobežotos apstākļos.
Jaunā standarta izstrādē piedalījās arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), Latvijas Riteņbraucēju apvienība, SIA Elmāra Daniševska birojs un Rīgas domes Satiksmes departaments. Standarts Velosatiksme nebūs noteikts kā obligāts, un jebkurš pasūtītājs varēs brīvi noteikt tā piemērošanu. Vienlaikus tas būs vienīgais šāda veida dokuments, kurā ir apkopota citu valstu labākā pieredze un risinājumi un kurā balstīt velosatiksmes infrastruktūras projektēšanu. Jaunais standarts ir nosūtīts Standartizācijas birojam (LVS), un paredzams, ka tiks apstiprināts nākamā gada sākumā.
Par jauno standartu informēs arī Rīgas velokonferencē, kas ir lielākais velosatiksmei veltītais ikgadējais ekspertu forums Latvijā. Tā tiek rīkota kopš 2012.gada ar mērķi veicināt informācijas apmaiņu starp velosatiksmes attīstības veicināšanā iesaistītajām pusēm. Konferenci rīko Rīgas domes Satiksmes departaments un Latvijas Riteņbraucēju apvienība. Mērķauditorija ir arhitekti, pilsētvides plānotāji, projektētāji un satiksmes organizētāji, valsts un pašvaldību amatpersonas, kas atbild par satiksmes infrastruktūru.