IZM valsts sekretāra vietniece preses konferencē norādīja, ka turpmāk kā obligāta prasība būs pētījumos iesaistīt arī studentus, jo viens no zinātnes uzdevumiem ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Lai to nodrošinātu, studentiem ir nepieciešama pētniecības pieredze, kas gūstama, strādājot projektos, teica Kiopa.
"Studenta iesaiste nozīmē darbu. Studentam būs darbs projektā, par ko tiks maksāts atalgojums. Visbiežāk tas būs zinātniskā asistenta darbs, bet tas var būt arī kāds tehnisks darbs. Visu līmeņu studenti varēs iesaistīties atbilstoši sava līmeņa kompetencēm un sava līmeņa zināšanām," skaidroja Kiopa, piebilstot, ka visbiežāk projektos tiks iesaistīti doktoranti.
Apliecinājums, ka students patiešām iesaistās projektā, būs viņa darba līgums, ko students noslēdz ar savu augstskolu vai zinātnisko institūciju, kurā students projektā strādā un saņem atalgojumu, uzsvēra IZM valsts sekretāra vietniece, norādot, ka iesaiste ļaus studentiem ne tikai mācīties un strādāt, bet saņemt arī atalgojumu.
Paredzētas izmaiņas arī projektu vērtēšanā, proti, līdz šim projektus vērtēja vietējie eksperti, taču turpmāk ekspertus nolemts piesaistīt no ārvalstīm. IZM pārstāve uzsvēra, ka vietējo ekspertu piesaiste projektu vērtēšanā radījusi interešu konfliktus, bet ārvalstu ekspertu piesaiste šādu risku izslēdz, tādējādi nodrošinot, ka tiktu finansēti tikai labākie projekti un sasniegts labākais rezultāts.
"Šie cilvēki nebūs saistīti ar konkrētu projektu vai konkrētu institūciju. Tas, kādā veidā mēs atlasīsim ārvalstu ekspertus, ir jau ieviesta un atstrādāta prakse. Eksperti tiek atlasīti Eiropas Komisijas izveidotajā zinātnes ekspertu datubāzē un viņus atlasa pēc viņu zināšanas atbilstības konkrētajam projektam," teica Kiopa.
Ja zinātnieki uzraksta projekta pieteikumu, tajā norādot, kādā jomā un par kādiem jautājumiem projekts ir plānots, vērtētāji, pamatojoties uz šo informāciju, varēs piemeklēt ekspertus, kas vislabāk varētu konkrētos projektus izvērtēt, piebilda IZM valsts sekretāra vietniece.
Izmaiņas fundamentālo un lietišķo pētījumu noteikumos paredz arī fundamentālu pētījumu un pētījumu sasaisti ar rūpniecisku vai komerciālu izmantošanu, pagarinātu projektu īstenošanas laiku līdz trīs gadiem, kā arī kvalitātes sliekšņa ieviešanu, proti, pat tad, ja finansējums ir pietiekošs, nekvalitatīvs projekts netiks finansēts un tiks izslēgts no konkurences.
Kiopa norādīja, ka zinātnes prioritārie virzieni 2018.-2021.gadā ir definēti plaši, jo virzienu uzdevums ir veidot valstij un ekonomikai tādu zināšanu bāzi, uz kuru pamata valsts un tās ekonomika var attīstīties. Izstrādājot jaunus pētījumu finansēšanas noteikumus, mērķis bijis sasaistīt tos ar valsts attīstības prioritātēm, pārņemt pasaules praksi zinātnes vērtēšanā, ieviest skaidrus un saprotamus finansēšanas nosacījumus, kā arī samazināt administratīvo slogu.
Nākamgad kopējo valsts finansējumu zinātniskiem pētījumiem plānots palielināt par 3,9 miljoniem eiro. Šogad valsts tam atvēlēja 10,1 miljonu eiro, bet nākamgad - 14 miljonus eiro.
Kā aģentūru LETA informēja IZM, par prioritāriem izvirzīti tādi virzieni kā dabaszinātnes, lietišķā matemātika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas zināšanu ekonomikas attīstībai, energoneatkarība, energoefektivitāte un klimata pārmaiņas, vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana, sabiedrības veselība, sports, labklājība un demogrāfija, zināšanu kultūra un inovācijas ekonomiskajai ilgtspējai, atvērta, iekļaujoša sabiedrība un sociālā drošumspēja, sabiedrības drošības un aizsardzības izaicinājumi, kā arī Latvijas valstiskums, valoda un vērtības.
IZM uzsver, ka pētniecības projektus visās zinātnes nozaru grupās - dabas zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, inženierzinātnēs, zemkopības zinātnēs, sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs uz līdzvērtīgiem noteikumiem - vērtēs atsevišķos konkursos. Priekšroka būs iecerēm, kuras saskanēs ar iedzīvotāju un valdības akceptētajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē nākamajiem četriem gadiem.