Kā skaidroja IZM pārstāve Ilze Salna, politisks lēmums nepieciešams tādos jutīgos jautājumos kā, piemēram, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma finansējuma avots, jo, jaunajā modelī nosakot pedagogu atalgojumu, tiks radīts papildu finanšu slogs pašvaldībām, kas izmaksā algas bērnudārzu audzinātājiem.
Līdz šim gan pašvaldības, gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzsvēra, ka ir nepieciešams panākt, lai bērnudārzu pedagogu atalgojuma finansēšanu pārņem valsts, tomēr aizejošā valdība šādu ieceri noraidījusi.
Salna sacīja, ka nākamajā nedēļā IZM pārstāvji dosies pie koalīcijas, lai runātu par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma finansējuma avotu. "Šo jautājumu nevar atrisināt tikai IZM," uzsvēra Salna.
Pašlaik IZM veic aprēķinus, kas balstīti modelī veiktajās korekcijās. Salna apgalvoja, ka LIZDA paustajām bažām par to, ka IZM slēpj aprēķinus vai grasās modeli virzīt valdībā bez arodbiedrības akcepta, nav pamata.
Ministrijā apliecināja, ka tad, kad aprēķini tiks pabeigti, kā arī būs notikušas sarunas ar politiskajiem spēkiem par jautājumiem, kas ietekmē modeli, ar aprēķiniem tiks iepazīstināti arī sociālie partneri.
Pagaidām IZM gan atturas prognozēt, kad jauno modeli varētu beidzot pieņemt.
Kā ziņots, LIZDA bažījas par jaunā pedagogu darba samaksas modeļa aprēķinu slēpšanu. Arodbiedrība aģentūrai LETA uzsvēra, ka tai esot zināms, ka Izglītības un zinātnes ministrija aprēķinus jau ir nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī sāktas sarunas ar tādiem sociālajiem partneriem kā Latvijas Izglītības vadītāju asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība, savukārt LIZDA aprēķinus gan vēl neesot saņēmusi.