Izglītība Latvijā: Skarbu lēmumu būs vēl daudz

"Kad ceļš ir galā veikts, tēvs dzīvs, bet puika beigts."

veiksmes stāsts ir -42 procentu jauniešu. Izdegusī zeme.

Dzimtcilvēki nekādus citus lēmumus, izņemot skarbus lēmumus, - nepazīst.

Ja izglītību salīdzinātu ar mājas būvēšanu, tad pamati ir pamatskola, sienas – vidējā (vispārējā vai profesionālā) izglītība, jumts – augstākā izglītība. Šodien jākonstatē, ka kļūda ir pašos pamatos. Arī sienas nav īstās, jo vajagot panākt proporcijas izmaiņas - vispārējo pret profesionālo izglītību kā 50:50. Bet kā ir faktiski - 60:40! Izmainīt neizdosies, kāmēr pastāvēs princips – nauda seko skolēnam - vidusskolas savējos nelaidīs projām, tām palīdz pašvaldības, „piemetot” nelielas stipendijas tiem, kas paliek skolā. Samazinās skolēnu skaits, tiek slēgtas skolas, jo nav bērnu un jauniešu. Toties augstskolas un to izstrādātās studiju programmas aug kā sēnes pēc lietus. Ko tikai neizdomā - vienā dienā vienlaikus tiek akreditētas sešas studiju programmas „Karjeras konsultants”, tajā skaitā trīs universitātēs. Kādā augstskolā radīta programma ar nosaukumu „Trīs I” - inovācijas, investīcijas, intuīcija! Tātad studeniem mācīs „intuīciju”? Katru gadu diplomu saņem aizvien jauni politologi, sociologi, ekonomisti, juristi, kuriem šeit nav darba. Valsts ne tikai velti izšķiež naudu, bet zaudē arī savus cilvēkresursus, jo aizbraucēju skaits turpina augt. Par budžeta (nodokļu maksātāju) naudu izskolotā juriste ārzemās strādā par pārdevēju, politologs noliktavā, bet skolotājs zemnieku laukos. Maģistrantūras studijas turpat divdesmit gadus bija augstskolu lielais bizness, jo nebija budžeta vietas un studijas maksāja paši studējošie. Un tikai pēc divdesmit gadiem atļāva pielīdzināt PSRS laika augstāko izglītību maģistra grādam! Kam tas bija izdevīgi – pirmkārt, privātajām augstskolām! Latvijā atvēra koledžas. Tajās 2-2,5 gados var iegūt „pirmā līmeņa” augstāko izglītību, savukārt universitātē vai akadēmijā 3 gadu laikā iegūst augstāko (bakalaura) izglītību. Arī koledžās studētāju skaits mazinās. Ko darīt? Risinājums – koledžās sāk uzņemt audzēkņus pēc devītās klases, lai tie apgūtu profesionālo vidējo izglītību. Iekārtas, laboratorijas un mācībspēku pietiek. Koledžā studentiem un audzēkņiem māca tie paši mācībspēki (skolotāji) – „no rīta vieniem, pēcpusdienā tiem otriem”. Varbūt nākotnē koledžās varētu apgūt arī arodizglītības otro līmeni – mācīt kādu vienkāršu arodu? Pagaidām tikai runājam!

Izdevums „World Reputation Ranking” publicējis 2016.gada 100 pazīstamāko un visvairāk ievēroto pasaules universitāšu sarakstu. Pirmajā vietā ar 100 ballēm ierindota Harvard University, atstājot otrajā vietā Massachusetts Institute of Technology – 84,1 balle, trešajā vietā Stanford University – 78,8. balles. Tālāk seko University of Cambridge (72,2), University of Oxford (67,6), Universty of California, Berkeley (62,7), Princeton University (38,1), Yale University (36,4), Columbia University (27,0), California Institute of Technology (26,7). Šo pasaules reitingu sastādījis žurnāls "Times Higher Education" (THE). Galvenie kritēriji, pēc kuriem tas izveidots ir mācīšanas un pētniecības līmeņa kvalitāte pasaules akadēmiskās aprindas skatījumā. Reitings 2016 tika balstīts uz viedokli, ko deva vairāk nekā 10 tūkstoši zinātnieki no 133 valstīm. Augsta vieta dota Krievijas augstskolām. Maskavas valsts universitāte ierindota 30.vietā (11,6 balles). Universitātē studē 30 822 studenti, uz 7,7 studentiem ir viens mācībspēks. SanktPeterburgas valsts universitāte ierindota grupā no 81.-90. vietai (5,2 balles), augstskolā ir 20816 studējošo. Kā trešā labākā ir minēta Krievijas Mašīnbūves tehnoloģijas institūts (no 91.-100.vietai). Savukārt, iknedēļas žurnāls Times Higher Education, publicējis Eiropas universitāšu 2015./2016. gada ritingu par 200 augstskolām. Pirmajā vietā ierindota University of Oxford, otrajā University of Cambridge, trešajā – Imperial College London. Ranga 50 labāko vidū visvairāk ir Lielbritānijas, tad seko Nīderlandes, Vācijas un Šveices augstskolas. Labākā Zviedrijas augstskola - Karolinska Institutet - ieņem 9. vietu, labākā Somijas augstskola –University of Helsinki – 30.vietu, Dānijas - Universitiy of Copenhagen - 33. vietu. Šajā sarakstā, grupā no181.–190. vietai, iekļauta University of Tartu (Tartu Universitāte). Kur mūsējās?

Kapec sis organizacijas parstavji nepermet Latviajs valdibai, prezidentie, Saeimas deputatiem, ieredniem par to, ka lidz sim Latvijas valsts teritorija joprojam kadai dalai skolenu,, bernu tik nodrosinata izglitiba okupantu valoda- krievu valoda un nav visas Latvijas valsts, pasvaldibu skolas, macibu iestades, bernu darzos nodrosinata izglitiba Latvijas valsts valoda- latviesu valoda ka to paredz tiesibu norma kura ir ierakstits ka latvijas valsts teritorija valsts valoda ir latviesu valoda un tas ir ierakstits Latvijas konstitucija- Satversme???

Latvijas debilizācijas programma tiek realizēta. Izglītības pieejamības un kvalitātes ziņā tuvojamies tādām lielvalstīm kā Dienvidsudāna. Tagad par 2,7 miljoniem gadā mūs mācīs visādi gudreļi un padomdevēji, kas ir ieinteresēti teritorijas atbrīvošanā no pamatiedzīvotājiem.

Skarbi un nelokāmi Latvijā ir jānodrošina Diblomasas izglītības līmenis vēl nebijuši augstās debilitātes virsotnēs, lai viņa arī turpmākos 24 g. turpinātu vēlēt par komūnistiem, kangarpatritirem, naclopiem un svoločiem. Boļševiku čekist&komsomoļciem tas viss ļoti patīk, jo viņi uz nebēdu var turpināt izrīt Bauru valsti tukšu.

PIETIEK MUĻĶOTIES , NIEKOTIES! NEIZNIEKOJOET DZĪVI PAAUDZĒM ! IZDOMAJIET RISINĀJUMU!