OECD eksperti izpētījuši situāciju Latvijā, sākot no pirmsskolas līdz pat augstākajai izglītībai un zinātnei. Runājot par bērnudārziem, eksperti mudina vairāk domāt par to pieejamību un profesionālajiem standartiem pirmsskolas skolotājiem. Vajadzīga daudz sistemātiskāka pieeja viņu sagatavošanā, lai iekļautos arī jaunie pedagogi. Te gan nevar noliegt ciešu saistību ar zemo atalgojumu. Kā atzīmē OECD Izglītības un prasmju direktorāta vadītājs Andreass Šleihers, algas izglītības sektorā strādājošajiem visos līmeņos pēc OECD standartiem Latvijā ir ļoti zemas. Pedagogu atalgojuma ziņā Latvija ir pat pēdējā vietā starp organizācijas dalībvalstīm. Tomēr viņš arī piebilst, ka tikai atalgojuma celšana neko nemainīs izglītības kvalitātē.
Latvijas demogrāfiskās situācijas dēļ eksperti uzsver problēmas tieši augstākajā izglītībā. Pēc OECD prognozēm, 2020. gadā jauniešu skaits vecumā no 20 līdz 24 gadiem, salīdzinot ar 2002. gadu, būs samazinājies par 42%. Šāda tendence jau tagad ir trieciens augstskolām. Turklāt, samazinoties studentu skaitam, augstāko izglītības iestāžu skaits paliek nemainīgs un iepriekšējos gados pat ir audzis. Tāpēc ekspertu ieteikums ir pārskatīt gan augstskolu un koledžu, gan tur strādājošo skaitu, lai sasniegtu augstāku līmeni, jādomā arī par specializāciju.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 20.maija, avīzē Diena!