Būtiski iedzīvotāju uzkrājumi banku kontos un depozītos nav tikai Latvijas, bet visas Eiropas problēma, tādā veidā neļaujot naudai pelnīt vairāk. Eiropas Savienības (ES) mājsaimniecībām uzkrājumos ir 33,5 triljoni eiro (2022. gada dati) jeb viena ceturtā daļa no bloka kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr liela daļa šīs naudas tiek turēta bankās, jo iedzīvotāji nedod priekšroku ieguldījumiem tirgū.
Visvairāk cilvēki naudu glabā banku kontos un noguldījumos, tālāk seko apdrošināšanas polises un katrai valstij specifiski pensiju fondi. Kopumā ES mājsaimniecībām (un ar mājsaimniecībām saistītām bezpeļņas organizācijām) 34% līdzekļu veido nauda kontos un depozītos, salīdzinot ar 14% ASV. Atšķirība ir uzkrītoša arī absolūtā izteiksmē. ASV mājsaimniecības kontos un depozītos tur tikai 14 triljonus eiro, kamēr to kopējie līdzekļi ir vairāk nekā trīs reizes lielāki (103 triljoni eiro) nekā ES, izanalizējusi Bruegel domnīca.
Arī ES valstis, kurās mājsaimniecības tur salīdzinoši nelielu daļu noguldījumos un kontos, Dānija, Nīderlande un Zviedrija ir tās, kurās ir lielas obligātās fondēto pensiju sistēmas. Šajās valstīs mājsaimniecību portfeļi ir vislīdzīgākie ASV. Salīdzinājums ar ASV ir svarīgs, jo Eiropas uzņēmumi bieži vien ASV uzskata par vienīgo vietu, kur atrast nepieciešamo finansējumu. ES mājsaimniecību uzkrājumi veido 25% no IKP, bet ES tirgus kapitalizācija – 81% no IKP. Salīdzinājumam – ASV iedzīvotāju uzkrājumi veido 18% no IKP, tirgus kapitalizācija – 227%. Milzīgā naudas un depozītu daļa ES mājsaimniecību portfeļos ir kapitāla fonds, ko varētu aktivizēt ar piemērotiem finanšu produktiem un politiku.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 17. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00