Konkurss tika organizēts testa veidā, lai noskaidrotu bērnu un jauniešu zināšanas par dažāda veida digitālajām prasmēm, piemēram, kritisko domāšanu, influenceru darbības analīzi, reklāmu atpazīšanu, viltus ziņu atpazīšanu, informācijas meklēšanu u.c. Tika pārbaudītas arī skolēnu tehniskās prasmes, tostarp sociālo tīklu kontu deaktivizācija. Mēneša laikā testu aizpildījuši 16 284 dažāda vecuma grupu skolēni.
Pietrūkst virtuālās pratības
M. Katkovska skaidro, ka svarīgi ir veicināt izpratni visa vecuma skolēniem par drošību internetā, autortiesībām, prasmēm meklēt un kritiski izvērtēt pieejamo informāciju un citiem aspektiem, kas skar digitālo pratību. Vairākums skolēnu piekrita daudziem apgalvojumiem, neaizdomājoties par to patiesumu, piemēram, jo "vairāk cilvēku dalās ar kādu ziņu, jo ticamāka tā ir", kā arī "dažkārt nelegāla satura patērēšana ir pieļaujama". Balstoties uz konkursa rezultātiem, var teikt, ka vismazāk zināšanu par drošu un pareizu interneta lietošanu ir sākumskolas skolēniem, proti, no pirmās līdz ceturtajai klasei.
Apmēram piektā daļa skolēnu tic, ka sarakstes biedri neizpaudīs viņu rakstīto un sūtīto informāciju, arī tādu, par kuru vairāk nevienam nevajadzētu zināt. Nereti bērni vecumā no septiņiem līdz 10 gadiem neapzinās, ka, klikšķinot uz reklāmas baneriem, var nejauši lejuplādēt vīrusu savās ierīcēs. Astoņi procenti respondentu norādīja, ka, ieraugot internetā reklāmas baneri Tu esi laimējis, spiestu uz tā, norādot savus personīgos datus, piemēram, mājas adresi, savukārt 20% minēja, ka uzspiestu uz banera intereses pēc, nesniedzot nekādu personīgu informāciju par sevi. Vairums skolēnu ir pārliecināti, ka nekas slikts nevar notikt, uzspiežot uz reklāmas, kas parādās sociālajos tīklos.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 2. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!