Ģimenē kā ģimenē
Par Ūsiņu, Čigānu un Frīdu saku – laimīgie. Ja ne Baiba un Normunds, šie minči jau ķertu peles kaķu paradīzes dārzā. Baiba atceras: "2006. gadā ar Normundu braucām uz patversmi paņemt mazu kaķīti. Tur būrī sēdēja un skumjām acīm uz mums skatījās piecus gadus vecais Ūsiņš. Lūk, viņš jau vienpadsmit gadu ir mūsu ģimenes loceklis un pats domā, ka te ir galvenais. Ļoti mīlīgs un gudrs, katrus Ziemassvētkus ceram, ka sāks runāt."
Melnais Čigāns jeb Čiksis būtībā ir kaķene. Viņas mamma pirms sešiem gadiem pieklīda dizaina darbnīcā Metal Artel, kur strādā Normunds. Kaķenei piedzima kaķēni. Viens no viņiem – Mikijs – tagad dzīvo aktrises Rēzijas Kalniņas un diriģenta Aināra Rubiķa ģimenē, bet Čiksis – pie Baibas un Normunda.
Savukārt Frīda ģimenē tika pieņemta pirms trim gadiem: "Mēs tolaik īrējām dzīvokli Maskavas ielā. Frīda bija sterilizēta, taču dzīvoja uz ielas un mocījās ar klepu. Aizvedām pie daktera, viņš teica – esot hroniska plaušu kaite. Ar Normundu spriedām – kāpēc lai mums nebūtu trešais kaķis?" Baiba smej – reiz portālā Facebook kāda sieviete videoierakstā teikusi – kad viņai piederēja tikai trīs kaķi, viņa bijusi normāla. Jā, ja būtu tikai trīs. Māksliniece norāda uz lielrunci Latvijas tīģera pelēkajā krāsā, kurš svarīgi soļo otrpus telpas stiklotajai sienai: "Tas ir Murjānis, viņš atnācis brokastīs. Ģīmis kā bokserim, bet nenormāli šarmants. Viņš šajā ielā ir visu kaķu virspavēlnieks. Kastrēts, bet mājās dzīvot nevar. Es Murjāni baroju, taču tik un tā viņš pielaiž mani rokas stiepiena attālumā. Acīmredzot cilvēks viņam kādreiz stipri nodarījis pāri. Kāpēc tāds neparasts vārds? Braucām cauri Murjāņiem un iedomājāmies – skaists kaķu vārds Mur Jānis!"
Pašu kaķi ārā netiek laisti. Normunds šovasar uztaisīja smalkas metāla restu durvis stikla sienas augstumā, caur tām iekšas un āra kaķi apmainās ar jaunākajām ziņām.
Mājiņa kā konfekte
Ielas kaķu saimei paveicies, ka Baiba un Normunds pārcēlās šeit dzīvot: "Tie nabadziņi kaut kā eksistēja vecu drazu kaudzē. Apkārtējiem bija vienalga, kas ar tām dzīvībām notiek." Baiba dibināja diplomātiskas attiecības ar teritorijas īpašniekiem, kas izrādījās pretimnākoši cilvēki, taču "strādnieki gan sākumā, kad gāju kaķus barot, uz mani skatījās, it kā es gatavotos mīnēt teritoriju".
Novērtēju Normunda darbu – ērtu kaķu māju, kas pagalmā uzstādīta pavisam nesen. Normunds uztaisīja divas mājiņas – vienu sava pagalma kaķiem, otru Baiba uzdāvināja kaķu kopējai Teikas rajonā. Mājiņas kā konfektes. Namiņš stāv uz paaugstinājuma, zem tā var salikt barību lietus un sniega laikā. Kaķu mītnei slīps paceļams jumts, lai var sakopt iekštelpas. Terasei abos sānos plastikāta vējtveri. Mājiņa siltināta ar putuplastu, "guļamistabā", kas izklāta ar salmiem, ieeja caur koridoru, lai vējš nepūš. Meistardarbs tapis, labi pārzinot kaķu dzīves dažādās nepieciešamības. Varbūt dizaina darbnīca Metal Artel varētu mājiņas ražot vairumā, ja Rīgas dome tādas pasūtītu?
Es tajā nepiedalos
Baiba gribētu, lai Latvijā nekad nebūtu ne ziemas, ne sala, ne dzeloša vēja. Sliktos laika apstākļos galvā dienu un nakti doma – kā āra dzīvnieki cīnās ar dabas nejaucībām? "Dievs man ir sirdī, tagad es viņu lūdzu, lai ir silta ziema. Kad aiz logiem ieraudzīju nelaimīgos kaķus drazu kaudzē, sapratu, ka man tiek parādīts ceļš – rīkojies, tu ar visu tiksi galā!"
Vienam grūti paveikt iecerēto, pietrūkst brīvā laika, jo darba dienas lielākā daļa Baibai aizrit viņas otrajās mājās – teātrī. Tāds mūžīgais vāveres ritenis! Nekad jau arī nav tā, ka izārstē un iekārto vienu dzīvnieku, un ar to viss beidzas. Vietā vienmēr nāk citi. "Es nenosodu, bet tā īsti nesaprotu cilvēkus, kas neredz, nejūt cita sāpes un bēdas. Runa nav tikai par kaķiem, bet arī par bērniem un veciem cilvēkiem. Ja katrs padomātu tikai par vienu dzīves sarūgtināto, pasaule kļūtu daudz labāka! Mūsdienās pieejama jebkura informācija. Vai sievietes, kas nēsā kažokus, un gardēži, kas mielojas ar zosu aknu pastēti, nezina, kā viņu komfortam nogalina nevainīgus dzīvniekus un cik nežēlīgi, pret putnu gribu baro zosis? Taču daudzi jo daudzi cilvēki ir akli un kurli pret tiem, kas cieš, kam sāp! Es to neatbalstu, es tajā nepiedalos, lai vismaz manis dēļ neviens netiek nogalināts."
Pulkā labāk
Baiba auga Siguldā, kur "pie omītes mani vienmēr sagaidīja mīļi kaķi, un bija pašsaprotami viņus mīļot un paijāt". Ar gadiem nākusi saprašana par dzīvnieku labklājību un par to, ka tikai cilvēkam pa spēkam glābt dzīvību. Agrāk Baiba cīnījās viena – baroja, ārstēja, sterilizēja kaķus un meklēja viņiem jaunas mājas. Tā ir liela laime, ka Normunds, ar kuru Baiba kopā jau divpadsmit gadu, atbalsta viņu it visā. Pamazām glābšanas darbos iesaistījās arī Normunda meita Ieva un Baibas māsa Marta. "Ar laiku iepazinos ar daudziem burvīgiem cilvēkiem – dzīvnieku glābējiem Baibu Prikuli, Gitu Grantiņu, Andru Tomasi, Elīnu Meilardi un citiem. Kopā lielāks spēks – ir kam palūgt padomu, kopā meklējam pagaidu mājas kaķiem, cita citai izlīdzam SOS gadījumos, domājam, kā glābšanu darīt efektīvāku. Pavisam noteikti ir jārunā ar cilvēkiem, it īpaši ar bērniem. Viņi šajā jomā ir gaužām neizglītoti, dažkārt pat nežēlīgi. Zinu, dzīvnieku glābēja Zanda Bērziņa-Radziņa ar Atklātības stundām – sarunām par dzīvnieku pasauli, brauc pie skolas bērniem visā Latvijā, un viņa tiek uzklausīta. Lai vairāk tādu cilvēku, un ar jauno paaudzi viss būs labi. Pasaule un cilvēki mainās, diemžēl tas notiek ļoti lēni."
Liive
Mja