Tagad viņam uzticēta mūsu gaļas kūpinātāju interešu aizstāvība ES. Kaut gan laika ir maz - tikai līdz septembrim, Šmits Dienai atzīst, ka gūt Latvijai labvēlīgu risinājumu nav nereāli. Viņš uzskata, ka ir iespējams panākt, lai izmaiņas uz kādu laiku tiek atliktas un varētu veikt padziļinātus pētījumus, kas pierādītu normas aplamību.
Lielāka skaidrība par to, kuras valstis Latviju atbalstīs šajā jautājumā, būšot nākamnedēļ. Tagad jau notikušas diskusijas vietējā līmenī, tāpat paši mājražotāji pieteikušies veikt analīzes, lai noteiktu benzpirēna līmeni savā produkcijā. Līdz ar šiem datiem būs vieglāk apzināt, kāda ir reālā situācija un cik lielu kaitējumu uzņēmējdarbībai varētu nodarīt normas stāšanās spēkā.
Pirms normas pieņemšanas 2011.gadā aktuālos datus par situāciju iesniedza tikai 17 valstis. Tas nozīmē, ka EK pieņēma lēmumu, nezinot, cik aktuāli tas ir pārējām ES dalībvalstīm. "Latvija EK iesniedza astoņu produktu mērījumus. Tajā pašā laikā Vācija, kas pati šo regulu gatavoja, iesniedza 6300 mērījumu. Var jau teikt, ka iesniedzām maz datu, bet tas vismaz bija kaut kas, daudzas valstis to neizdarīja vispār," atklāj Šmits.
Diskusijas par šo problēmu notika arī Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, kur zemnieku pārstāvji uzstāja, ka kūpinājumiem jāpiešķir nacionālā produkta statuss. Tajā pašā laikā Šmits norāda, ka līdz galam izpratnes par to, ko ir un ko nav iespējams panākt Eiropā, sēdē nebija. Viņš uzsver, ka nacionālo statusu šajā gadījumā piešķirt nav iespējams. "Šāda produkta statusu piešķir vienam noteiktam produktam. Bet te taču nav viens produkts, to ir simtiem," skaidro Šmits.
Visu Aļonas Zanderes rakstu lasiet ceturtdienas, 30.janvāra, laikrakstā Diena!