Aplūkojot ĀI koncentrāciju Latvijā, jāteic, ka projekti galvenokārt tiek realizēti Rīgā un citās lielajās pilsētās. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols bilst, ka tas ir likumsakarīgi, jo jebkuram investīciju projektam ir svarīga resursu - gan infrastruktūras, gan kvalificēta darbaspēka - pieejamība. "Mums nevajadzētu ierobežot investīciju koncentrāciju Rīgā un censties tās mākslīgi aizvirzīt uz citām Latvijas vietām. Tas gluži vienkārši nestrādā," savā pieredzē dalās LIAA direktors.
Ozols arī norāda - nepietiek, ja investoram kādā pagastā piedāvā zaļu pļavu bez infrastruktūras pieslēgumiem. "Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir teritoriju sagatavošana investoru vajadzībām - elektrības pieslēguma, ūdens nodrošināšana, kas ir pašvaldību tiešais uzdevums."
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs Dienai norāda, ka Rēzeknei ar investoru piesaisti nesokas tik labi, kā gribētos, lai gan pāris aktuālu projektu pilsētā tiek īstenoti. Tie saistīti ar esošo ražotņu modernizāciju un paplašināšanu. Pilnīgi jaunu investoru īstenotu ideju pagaidām neesot. Rēzeknē dominē investīcijas no Krievijas.
Bartaševičs, tāpat kā Valmieras mērs Inesis Boķis un Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, norāda uz brīvas, pašvaldībai piederošas zemes trūkumu kā problēmu. Gan Boķis, gan Bērziņa piekrīt, ka zināma problēma ir teritoriju nodrošināšana ar elektrības jaudām, ūdens un kanalizācijas, kā arī gāzes pieslēgumu. Taču Bērziņa uzsver, ka tiek plānots daļu ES struktūrfondu naudas atvēlēt tieši šiem mērķiem.
Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns norāda, ka viens no svarīgākajiem pašvaldību uzdevumiem ir izstrādāt atbilstošu un vietējās sabiedrības atbalstītu teritorijas plānojumu, jo, tieši balstoties uz to, investors pieņem lēmumu par investīciju ieguldīšanu konkrētajā teritorijā: "Ir bijuši gadījumi, ka pašvaldība industriālo teritoriju iezīmē lauka vidū, kur nav pat pievedceļa, nemaz nerunājot par elektrības pieslēgumu. Tā ir paviršība."
Investoram svarīga ir arī kvalificēta darbaspēka pieejamība. To par problēmu atzīst Ozols, kurš stāsta, ka kvalificētu darbinieku trūkums bijis iemesls dažu investoru atteikumam investēt Latvijā. Investors neies uz pašvaldību, kurā pārsvarā atrodami cilvēki ar zemu profesionālo kvalifikāciju. Apdzīvotām vietām tālu no attīstības centriem tikpat kā nav cerību sagaidīt investīciju projektus, jo trūkst atbilstošas infrastruktūras un kvalificēta darbaspēka.
Plašāk lasiet Rūtas Kesneres rakstā Investīciju piesaiste arī pašvaldību rokās pirmdienas, 27.janvāra, laikraksta Diena 10.-11.lpp.!