Pagājušajā nedēļā valdība ir tikusies ar pašvaldībām, lai saprastu to pozīciju un motivētu tās sadalīt riskus un iegādāties gāzi, ko ievadīt Inčukalna krātuvē, norādīja ministre, minot, ka gāzes tirgus turpina darboties pēc brīvā tirgus principa.
Inčukalna krātuvē gāze tiek ievadīta no Klaipēdas krātuves, kā arī tas ir sasaistīts ar Poliju, norādīja Indriksone.
Viktors Valainis (ZZS) aicināja nopietni uztvert riskus un izrādīja neizpratni, kāpēc AS "Latvenergo" gāzes iepirkumā izmantoti starpnieki. Indriksone skaidroja, ka izsoles nolikums ir paredzējis, ka ir jāturpina esošās sadarbības, taču nākamajos iepirkumos uzņēmums startēšot kā tiešs sadarbības partneris.
Tāpat Valainis pauda, ka, veidojot Saulkrastu novadā iecerēto termināli, "būtu ārkārtīgi sarežģīti izrakties cauri visai Vidzemei", taču Liepājas terminālim būtu vien jāveic atjaunošanas darbi, jo jau pastāv caurules, piemēram, no Dobeles, kuras būtu jāatjauno. Viņš aicināja dot pašvaldībām iespēju, minot, ka tās ir izrādījušas interesi termināļu atjaunošanā. Ministre atbildēja, ka gan ar Ventspils, gan arī Liepājas ostu pārstāvjiem notiek tikšanās, turklāt tika izsludināts konkurss, kurā pieteikties varēja ikviens.
Tomēr, tā kā tika noteikts, ka priekšroka būs tiem projektiem, kurus ir iespējams realizēt pēc iespējas īsākā termiņā un ar iespējami mazāku valsts iesaisti, valsts nevar noteikt, ka pašvaldībām būtu jāiesaistās termināļu veidošanā. Valsts un pašvaldību neiesaistīšanos finansēšanā Indriksone pamatoja, minot, ka nevajadzētu pieļaut, ka iedzīvotājiem būtu jāpiemaksā par termināļu izveidi.
Kā vislabāko scenāriju Indriksone nosauca uz biznesa pamatiem balstītu termināļu izveidi, iesaistot investorus. Kā piemēru viņa minēja Kundziņsalas termināli, kura attīstība tiek virzīta, negaidot valsts lēmumus. Ministru kabinets pieņems gala lēmumu, kuru termināli atbalstīt finansiāli.
Valainis tomēr pauda viedokli, ka par maz tiek vērtēts scenārijs par termināļu veidošanu no valsts puses, neiesaistot starpniekus, jo tādējādi to būtu iespējams realizēt ļoti strauji.
Komisijas balsojumā tika lemts, ka deputātu iesniegtais pieprasījums par valdības gatavību nodrošināt valsts energoapgādi tiek noraidīts.
Kā ziņots, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti iepriekš iesniedza pieprasījumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) par valdības gatavību nodrošināt nepārtrauktu un izmaksu efektīvu energoapgādi Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem.
Pieprasījumā deputāti pauda satraukumu par Kariņa vadītās valdības "neapmierinošo darbu, risinot jautājumus par dabas gāzes apgādes turpmāko stratēģiju". Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem, kā atzīmē ZZS pārstāvji, ir nepieciešama pārliecība par energoapgādes drošumu, nepārtrauktību un pieejamību cenas ziņā.