Igauņi, braucot uz Latviju pēc alkohola, papildus tērējuši 110 miljonus eiro citām lietām

Uz to, ka alkohola tirdzniecība ir tikai atslēga ļoti ievērojamiem papildu ienākumiem valsts budžetā, kurus nodrošina kaimiņvalstu iedzīvotāji, šodien SKDS pētījuma datu prezentācijā uzsvēra Latvijas Alkohola ražotāju nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Latvijas Alus Darītāju Savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.  

"Aptaujas rezultāti apstiprina mūsu iepriekš pausto – pierobežas tirdzniecība nav tikai ienākumi no alkohola akcīzes. Pētījums liecina, ka visbiežāk iedzīvotāji, kas norādījuši alkohola iegādi kā galveno iemeslu Latvijas apmeklējumam, apmeklējuma reizē arī iegādājās pārtikas preces (36%), degvielu (34%) un cigaretes (22%), katrs trešais Igaunijas iedzīvotājs, kas apmeklējis Latviju, ir izmantojis viesnīcu pakalpojumus," uzsver Latvijas Alkohola ražotāju nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

"Fakts, ka cenu atšķirība alkoholiskajiem dzērieniem "darbina" papildu biznesus ir nepārprotams, tas atspoguļojas igauņu atbildēs, kuras pilsētas viņi ir visbiežāk šajā nolūkā apmeklējuši. Salīdzinoši biežāk alkoholu vešanai uz Igauniju iegādājušies iedzīvotāji, kas apmeklējuši Api (77%), Ainažus (76%) un Valku (74%). Bet, tai pat laikā aptauja parāda, ka tiek papildus pirktas arī citas preces, un tie nav mazi pirkumi. Viens Igaunijas iedzīvotājs, kas Latvijā iegādājies alkoholiskos dzērienus, vidēji vienā apmeklējuma reizē tērējis vidēji apmēram 298 eiro," uzsver tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Pēc SKDS aptaujas datiem, Igaunijas iedzīvotāji, kas pēdējā gada laikā apmeklējuši Latviju, to apmeklējuši vidēji trīs reizes, no kā iespējams secināt, ka pēdējā gada laikā Igaunijas iedzīvotāji kopumā Latvijā ir atstājuši vismaz ap 273 000 000 eiro. No kopumā Latvijā pēdējā gada laikā atstātās naudas 124 500 000 eiro tērēti par veikalos iegādātajiem alkoholiskajiem dzērieniem un 38 500 000 par degvielu, no kā izriet, ka kopumā ap 110 000 000 eiro tērēti citām lietām.

Kā norāda LANA izpilddirektors, pēc Igaunijas valdības lēmuma samazināt akcīzes nodokli par 25%, jau pēc 1.jūlija alkohola cenas abās valstīs tikpat kā izlīdzināsies, un tas faktiski nozīmē pierobežas tirdzniecības izzušanu, kas nes līdzi zaudējumus valsts budžetam, zaudētas darba vietas reģionos un citas negatīvas ekonomiska rakstura sekas. "Latvijas risinājums ir mazināt akcīzes nodokli līdzīgi kā Igaunijā. Šādā gadījumā pierobežas tirdzniecība varētu saglabāties apmēram 75% apjomā, kā arī varētu parādīties papildus ieguvums - pierobežas tirdzniecība ar Lietuvu," atzīmē LANA pārstāvis.

"Ja nerīkosimies un nesamazināsim akcīzes nodokli alkoholam, tad jārēķinās ne tikai ar neiekasētajiem nodokļiem no šīs jomas, bet paredzams multiplikatora efekts - samazināsies pierobežā nomaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākumu nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis utt. Mums jānodrošina konkurētspējīga sistēma, jo šajā reizē darbojas princips, ka mazāk ir vairāk jeb samazinot akcīzes nodokli, varēsim nopelnīt vairāk," uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Uz to, ka alus nozarei pierobežas tirdzniecības izzušana nozīmē būtisku realizācijas kritumu norāda Latvijas Alus Darītāju Savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš: "2018.gadā Latvijā patēriņam nodotā alus apjoms ir audzis par 1,08%, kas ir ļoti neliels rādītājs, ņemot vērā kopējos valsts ekonomikas izaugsmes rādītājus. Bez tam jāņem vērā, ka Igaunijas – Latvijas pierobežā tika realizēti 15% no Latvijā realizētā alus."

Pēc SKDS aptaujas datiem, domājot par mazāko vienas pudeles cenas atšķirību, kas mudinātu Igaunijas iedzīvotājus savu visvairāk pirkto stipro alkoholisko dzērienu turpmāk pirkt Igaunijā, nevis Latvijā, 7% stipro alkoholisko dzērienu pirkušo iedzīvotāju norādījuši 1 eiro, 9% - 2 eiro, 12% - 3 eiro, 11% - 4 eiro, un jau lielāks īpatsvars norādījuši 5 eiro – 23% un vairāk nekā 5 eiro – 39%.

SKDS aptauja Igaunijas iedzīvotāju paradumi saistībā ar alkoholisku dzērienu iegādi veikalos Latvijā veikta laikā no 22.marta līdz 28.martam, aptaujājot Igaunijas iedzīvotājus no 18 līdz 74 gadu vecumam, kuri pēdējā gada laikā apmeklējuši Latviju. Kopumā aptaujāti 3187 Igaunijas iedzīvotāji, no kuriem 2008 atbilst mērķa grupai (pēdējā gada laikā ir apmeklējuši Latviju).