Laika ziņas
Šodien
Sniegs

Iesaka saglabāt Augstākās izglītības padomi

Augstākās izglītības padomei (AIP), kuras pārziņā līdz šim bija virkne funkciju, tostarp augstākās izglītības (AI) valsts stratēģijas izstrādāšana un AI kvalitātes pārraudzīšana, pērn decembrī beidzās iepriekšējā sasaukuma pilnvaras, bet jaunais sastāvs nav apstiprināts.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka AIP jālikvidē un jāpārdala tās funkcijas citām institūcijām (Zinātnes padomei, Izglītības valsts kvalitātes dienestam), tādējādi racionalizējot izglītības sektora pārvaldību. AI jomā strādājošie skaļi iebilst, ka tas novedīs pie pilnīgas nozares centralizācijas IZM rokās. 

Šobrīd Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā nonācis deputātes Marijas Golubevas (AP) izstrādātais AIP modelis, kas veidots, par pamatu ņemot Fiskālās disciplīnas padomi, kas ir neatkarīga koleģiāla institūcija. ''Tā būtu nacionāla līmeņa ekspertu institūcija jeb ''neatkarīgas smadzenes'' valsts AI stratēģiskajiem lēmumiem. Tās darbībā tiktu iesaistīti eksperti, nevis dažādu institūciju pārstāvji, kā tas bijis līdz šim. Tie būtu no izpildvaras un politiķiem neatkarīgi cilvēki, kuri strādātu visas sabiedrības, nevis atsevišķu ieinteresētu pušu labā. Turklāt tā būtu iespēja piesaistīt speciālistus ar starptautisku pieredzi,'' skaidroja Golubeva.

Kopumā tie varētu būt septiņi eksperti, ko izvirzītu Ministru kabinets (MK), Rektoru padome, Saeimas deputāti (vismaz desmit cilvēku grupa) un studentu asociācijas un kurus uz sešiem gadiem (ar iespēju ievēlēt uz vēl vienu termiņu) apstiprinātu Saeima.

Deputāte pieļauj, ka padomes locekļi varētu būt valsts amatpersonas, kas saņemtu par savu darbu algu – salīdzinoši nelielu, ''salīdzinot ar to labumu, ko šie cilvēki dos AI''.

AIP funkcijās ietilptu AI stratēģijas un pārvaldības, kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas uzlabošana, izvērtējumi un rekomendācijas par AI piedāvājuma atbilstību sabiedrības un darba tirgus vajadzībām. Tāpat tās redzeslokā būtu atzinumu un priekšlikumu sniegšana par nozares finansēšanas principiem un mehānismiem, rīcībpolitikas, plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektiem, kā arī tā varētu sniegt atzinumus Saeimai un MK par augstskolu finansējuma aprēķiniem valsts budžeta projektā. Golubeva arī rosina AIP uzticēt izstrādāt principus Valsts akadēmiskās izcilības programmai, piemēram, nosakot tās atbalstīto profesoru – zinātnisko grupu vadītāju – skaitu pa nozarēm.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga gan iesaka stiprināt esošo AIP kapacitāti un palielināt tās funkcijas. Turklāt noteikti rosina vispirms objektīvi izvērtēt paveikto un pieejamos resursus, jo no tiem atkarīga šīs institūcijas veiktspēja. Viņa uzsver, ka vairākkārt ir vērsusi uzmanību uz to, ka līdzšinējais finansējums bijis nepietiekams, lai pildītu visas tai uzticētās funkcijas. Bez papildu līdzekļu piešķiršanas nevar celt prasību latiņu.

Viņasprāt, jāsaglabā AIP autonomija un pārstāvniecība pa sektoriem – augstskolas, darba devēji, studenti, arodbiedrība.

Kā labu piemēru viņa min Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes, kurā darbojas arī vairākas apakšpadomes, modeli, kurā diemžēl izglītības nozare nav pārstāvēta. 

Arī Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors un iepriekšējā sasaukuma AIP loceklis Andris Teikmanis iestājas par to, lai tiktu saglabāta dažādu pušu pārstāvniecība, tostarp mākslas augstskolu, jo tas dod iespēju izdiskutēt dažādus jautājumus, nonākot pie kopēja viedokļa. ''Ieteiktais modelis vairāk atgādina ekspertu domnīcu. Ja pie tāda formāta paliek, tad jāveido divkameru platforma, kurā būtu arī iesaistīto pušu pārstāvji,'' teic Teikmanis.

Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis norāda, ka turpmāk jāparedz AIP pilnvaras un atbildība. Šobrīd tās bija visai ierobežotas. Tā divus gadus AIP nācies neatlaidīgi iedarboties uz IZM, lai panāktu, ka tiek slēgta koledža, kas patiesībā bija nevis izglītības iestāde, bet ārvalstu pilsoņu uzturēšanās atļauju sagādātāja. Tāpat AIP bija grūti ko mainīt budžeta vietu sadalījumā, tās pienākums bija tikai apstiprināt apjomīgo dokumentu.

Latvijas Studentu apvienības prezidente Katrīna Sproģe domā, ka uzticēt visas funkcijas septiņiem cilvēkiem ir ''viegli neprātīgi'', jo izpildīt tās būs sarežģīti.

Līdzšinējais AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra akcentē, ka visās Eiropas valstīs ir līdzīgas institūcijas un nevienā visa vara nav vienas ministrijas rokās, tāpēc vajadzīga neatkarīga padome, kas iesaistīta lēmumu veidošanā, nevis tikai izpildē. Noteikti būtu saglabājama funkcija, kas paredz budžeta vietu saskaņošanu un kontroli, pretējā gadījumā 100 miljonu eiro sadale paliek vienpersoniska, proti, izglītības un zinātnes ministres rokās.

Top komentāri

Tālis Abriņš
T
Viennozīmīgi, ka AIP vajadzīga būtiska pārbūve un citi tās veidošanas principi. Tās darbība līdz šim ir bijusi mazefektīva.
Edgars
E
AIP veidošanas modelis sevi nav attaisnojis, jo no dažādām institūcijām ievēlētie divi bija no vienas augstskolas, .
rektors
r
a kur lai es piepelnos ja mani atlaidīs???
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas