Siliņa norādīja, ka institūciju sadarbībai ir jāmainās. Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā (NPAIS) dati netiek ievadīti, tāpēc šī sistēma nedarbojas, turklāt tā neesot tehniska problēma - tas ir izpratnes jautājums. "Ir pašvaldības, kurām ir "nulle" intereses par bērniem," sacīja Siliņa.
Pēc viņas paustā, jāapzinās arī fakts, ka būs ģimenes, kuras nelabosies, tāpēc jāizlemj, vai institūcijas ir gatavas bērnus izņemt no ģimenes un vai ir gatavas mainīt situāciju, neskatoties uz to, kāda būs sabiedrības reakcija.
Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa sacīja, ka bieži vien pietiekami nenovērtēta informācija var novest pie traģēdijās, proti, problēmas rada esošās tiesiskās un praktiskās bāzes neizmantošana, iestāžu kompetenču nepārzināšanas un normatīvu interpretēšana pēc saviem ieskatiem.
Āboliņa skaidroja, ka problēmas risināšanā būtiska ir praktiska institūciju sadarbība. Sēdēs būtiski ne tikai vienoties, ka problēma ir liela un to jālabo, bet iesaistītajiem cilvēkiem jāvienojas par kopēju mērķi un veidu, kā to panākt.
Pēc Āboliņas teiktā, ģimenē parasti nav tikai viena problēma, tāpēc starpinstitūciju sadarbība ir akūta.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Ilona Kronberga norādīja, ka ir iecere Ministru kabineta (MK) noteikumu normās ietvert konkrētas, praktiskas procedūras un termiņus, lai nodrošinātu starpinstitūciju sadarbību.
Tāpat noteikumu projektā plānots noteikt kārtību un gadījumus, kuros sasaucamas darba grupas, kā arī speciālistu loks, kas tajās ietverams, turklāt sadarbības formas tiks noteiktas balstoties uz jau esošo apkopoto pieredzi par konkrētiem veidiem, kuros var organizēt starpinstitūciju sadarbību.
Pamatojoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu plānots tajā ierakstīt, ka MK nosaka starpinstitūciju sadarbības kārtību, formas un nosacījumus bērnu tiesību aizsardzībā.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns teica, ka institūcijas māk pildīt situāciju juridisko pusi, taču būtiski sākt risināt jautājumus cilvēcīgi. "Manuprāt, amatpersonām jādomā par darbu reālu izpildi, nevis amata tēlošanu un dokumentu pildīšanu," pauda Stukāns.
Pēc viņa domām, soda uzlikšana nerisina situāciju ģimenē, jo būtiski strādāt ar cilvēkiem, vērtēt situācijas un to cēloņus.
Arī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ilze Celmiņa norādīja, ka normatīvu aspekts ir sakārtots, taču krīzes situācijās grūtības sagādā laika, profesionalitātes un mērķu trūkums, kā arī augstprātība. Lai neradītu cilvēkiem iespēju sevi aizsargāt ar dažāda veida dokumentiem, jāizveido vienota metodoloģija, kas skaidri norādītu sistēmu, kā rīkoties ģimenes vardarbības gadījumus.
Jau ziņots, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē IeM Nozares politikas departamenta Plānošanas nodaļas vecākā referente Valija Kalvāne norādīja, ka bērnu noziedzības novēršanu un bērnu aizsargāšanu pret noziedzīgiem nodarījumiem apgrūtina starpinstitūciju sadarbības problēmas.
Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākais eksperts Lauris Neikens iepriekš norādīja, ka daļu problēmu, kas saistītas ar bērnu aizsardzību, varētu atrisināt LM un IeM Tieslietu ministrijas vadībā izstrādātais Bērnu antisociālās uzvedības prevencijas likumprojekts, kas februārī tiks izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.