Iedzīvotāji patiesībā grib vienkārši izrunāties

Tā tika atklāta novembra sākumā, tomēr iedzīvotāji gluži vis nezvana, lai lamātu politiķus, kā varbūt varētu domāt, spriežot pēc interneta komentāriem. "Cilvēki īstenībā ir vientuļi un apjukuši šajā [Covid-19] laikā. Mēs kā sociālais uzņēmums savā ziņā pildām valsts funkciju krīzes situācijā – rūpēties par savu pilsoņu mentālo un emocionālo veselību," saka Reine-Miteva.

Viņa atgādina, ka pirms nepilniem diviem gadiem Sonido atklāja tālruņa līniju Parunāsim!. Uz šo tālruni cilvēki var zvanīt, lai tiktu bez nosodījuma vienkārši uzklausīti, nesagaidot kādu konkrētu padomu, kā tas mēdz būt, zvanot uz krīzes palīdzības tālruņiem, kur otrā galā ir psihologi vai psihiatri. Līnijas Parunāsim! idejas autore ir Sonido vadītāja Inga Muižniece, kuras ilggadējā darba pieredze dažādos telefonu uzziņu centros ļāvusi secināt, ka iedzīvotāji uz šiem tālruņiem zvana ne tikai tādēļ, lai uzzinātu vajadzīgo informāciju, bet arī vēloties izrunāties.

Kā stāsta Reine-Miteva, ar līdzīgu ideju atklāta arī jaunizveidotā tālruņa līnija Uzklausīsim!. Arī šeit operatori nav psihologi vai specializēti ārsti, bet gan "cilvēki ar dzīves pieredzi, kuri var uzklausīt, nedot padomus, nenosodīt". Uzņēmumam izplatot informāciju par šādas tālruņa līnijas izveidi, bija manāms, ka sabiedrībā šādu jaunumu uztver gandrīz vai daļēji ar humoru, interneta komentāros izsakot gatavību uz attiecīgo tālruņa numuru zvanīt un lamāties. To nenoliedz arī Reine-Miteva. Tomēr pēc līnijas atvēršanas izrādījās, ka cilvēki nezvana, lai agresīvi izpaustu savu viedokli pret vienu vai otru politiķi vai kādu citu, kā tas nereti novērots komentāros internetā.  

"Internetā cilvēks to savu sāpi mēdz izbļaut vienā brīdī ārā, bet, kad viņi piezvana šeit un sāk runāt, tad redzams – jā, īstenībā viņam kaut kas nav ar sievu vai vīru, varbūt bērni nav atbraukuši. Tā visa bļaušana ir tikai virsējā kārta. Sarunas laikā atklājas plašāk, kādēļ cilvēkam, iespējams, kaut kur neveicas, un tad beigās tur nav ne [veselības ministre Ilze] Viņķele, ne [Ministru prezidents Krišjānis] Kariņš vainīgi," par uz Uzklausīsim! telefona līnijas saņemtajiem zvaniem stāsta Reine-Miteva.

Tiesa – zvanot uz attiecīgo tālruņa līniju, iedzīvotāji patiešām mēdzot atļauties vairāk, nekā, iespējams, ja būtu zvanījuši uz kādu numuru, kur otrā galā atbild kāds psihologs vai psihiatrs. Tomēr arī šādos gadījumos, kad no divām opcijām – lamāties vai sūdzēties – kā emocionālās atslodzes veidu zvanītājs izvēlējies lamāšanos, bieži vien beigu beigās esot jūtama vēlme vienkārši izrunāties. "Piesaka lamāšanās opciju, kaut ko nobļauj, bet īstenībā cilvēki jau nav ļauni vai slikti. Atceros, ka mums nedaudz tika pārmests par to, ka šādas līnijas izveide ir varbūt neētiska, bet patiesībā jau cilvēks varbūt nesaka, ka viņam ir slikti. Viņš pasaka to rupjo vārdu, bet īstenībā atklājas, ka tādā veidā viņš pasaka, ka tiešām ir slikti," stāsta Sonido pārstāve.

Salīdzinot abas Sonido piedāvātās tālruņa līnijas – Parunāsim! un Uzklausīsim! –, Reine-Miteva atzīmē, ka Parunāsim! operatori parasti ir vairāk neitrāli. "Tomēr arī Uzklausīsim! operators, ja jūt, ka ir traki, iesaistās sarunā, bet principā vairāk uzklausa," viņa skaidro.

Abu tālruņu operatoriem ir arī iestāžu saraksts un telefona numuri, kur vērsties zvanītājam, ja sarunas laikā atklājas, ka viņam, iespējams, nepieciešama plašāka palīdzība nekā vienkārši vajadzība tikt uzklausītam. Tas ir gan Krīžu un konsultāciju centra Skalbes tālruņa numurs, gan informācija, kā sazināties ar sociālajiem dienestiem vai citām iestādēm, kur zvanītājs var meklēt tālāku palīdzību. "Citreiz cilvēki varbūt pat vienkārši neaizdomājas, ka var piezvanīt, piemēram, uz sociālo dienestu un tur viņam krīzes situācijā palīdzēs," stāsta Reine-Miteva.

Šobrīd plānots, ka Uzklausīsim! būs pilotprojekts triju mēnešu garumā. Ja eksperiments būs veiksmīgs, uzņēmums pakalpojumu piedāvās arī turpmāk. Jānorāda gan, ka šīs telefona līnijas izmantošana ir maksas pakalpojums.