Rudenī notikusī Mežaparka detālplānojuma apspriešana raisīja spraigas diskusijas iedzīvotāju vidū, kuri iebilda pret atrakciju parka ieceri tajā. Šonedēļ, tiekoties ar Mežaparka iedzīvotājiem, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Vadims Jerošenko (SC) skaidroja, ka saņemtās iniciatīvas ir ļoti atšķirīgas un ne visi viedokļi bijuši pret atrakciju parku.
Ņemot vērā pretrunīgos sabiedriskās apspriešanas rezultātus, detālplānojums, kas būtu jāpabeidz līdz šā gada beigām, netika virzīts apstiprināšanai. Tā vietā pieņemts lēmums jaunajā gadā to turpināt kā lokālplānojumu, tas nozīmē mazāku detalizācijas pakāpi. Tomēr šāda notikumu gaita izpelnījās iedzīvotāju negācijas, kas pauda bažas, ka jau iepriekš izteiktie iebildumi netiks ņemti vērā. Tomēr V. Jerošenko aicināja diskutēt vēlreiz.
«Šis projekts ir pietiekami interesants, un Mežaparks ir viena no labākajām vietām, kur tematisko parku varētu izvietot. Tādi paši pētījumi būs par Lucavsalu un Zaķusalu, varbūt vēl par kādu vietu, kur tas varētu parādīties. Tā ir tēma, ko mēs skatīsim triju gadu laikā,» piebilda V. Jerošenko. Jautājums vērtēts jaunā attīstības plāna izstrādes ietvaros, pie kura strādās līdz 2015. gadam.
Lai gan Mežaparka detālplānojuma darba uzdevumā nebija paredzēts izvērtēt atrakciju parka izvietojumu šajā teritorijā, tomēr pēc RD pasūtījuma veikta šāda analīze. Balstoties uz Skandināvijas valstu pieredzi, analīzē aprēķināts - apmeklētāju skaits gadā varētu būt no 500 līdz 700 tūkstošiem. Šāda veida parkiem raksturīgas tādas atrakcijas kā amerikāņu kalniņi, karuseļi, ūdens un izglītojošas atrakcijas, šovi un ielas animācija, tehniskās izrādes, arī filmu, teātra, tehnoloģiju elementi.
Izvērtētas trīs atrašanās vietas Mežaparkā. Kā norādīts divos gadījumos, tas faktiski iznīcinātu Mežaparka identitāti un lielāko daļu tā vērtību. Savukārt trešā vieta ir dabas teritorijas ar priežu mežu, un, būvējot atrakciju parku, būtu vajadzīga plaša meža teritoriju transformācija un koku izciršana. Tāpat tuvumā esošās dzīvojamās teritorijas var ietekmēt troksnis un cilvēku kustība.
«Atrakciju parks neatbilst Mežaparka statusam, kas ir kultūras parks, dabas pamatne. Atrakcijām būtu vajadzīgi ap 20 hektāriem zemes, kas ir norobežota no pārējās teritorijas. Ja skatās plānā, tas ir liels caurums,» kritiski ieceri vērtē Mežaparka iedzīvotāja Iveta Kaire. Viņa kopā ar vairākiem šīs apkaimes iedzīvotājiem darbojas Mežaparka Attīstības biedrībā, kas vairākus gadus aktīvi iesaistās Ķīšezera un apkārtnes projektos.
Iedzīvotāji norādīja, ka Mežaparka vide veidojusies gadsimta laikā un tai ir sava vērtība. Viņu ieskatā tā ir piemērota atpūtai, sportam, bet ne skaļām izklaidēm. Tai pašā laikā Rīgā esot vairākas degradētas teritorijas, kuras, līdzīgā veidā ieguldot investīcijas, varētu sakārtot. RD deputāts V. Jerošenko tam piekrita un solīja vērtēt šādas iespējas.