Krievijas pilsonis pērn oktobrī ieceļoja Latvijā un vērsās robežsardzē ar iesniegumu par patvēruma piešķiršanu Latvijā. Vīrietis dzīvoja Sanktpēterburgā, taču savas seksuālās orientācijas dēļ vairs nevarēja tur uzturēties. Viņš regulāri sastapies ar agresiju, ņirgāšanos un draudiem dzīvībai, kā rezultātā pēdējā laikā vispār pārstājis iet ārā no mājām.
Tāpat viņam esot medicīniska diagnoze. Pēdējo pusgadu pieteicējs esot juties ļoti depresīvi, lietojis antidepresantus, viņam esot bijušas arī domas par pašnāvību.
Vīrietis kopā ar partneri vērsās pēc palīdzības organizācijā, kura esot palīdzējusi aizbraukt uz Baltkrieviju un no turienes tālāk uz Latviju.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) šogad februārī nolēma atteikt piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu pieteicējam. Pārvalde argumentēja, ka, izvērtējot vīrieša individuālos apstākļus kopsakarā ar publiski pieejamo informāciju attiecībā uz situāciju Krievijā, nav pamata secināt, ka Krievijas valsts iestādes vērstos pret atsevišķiem pilsoņiem, tikai pamatojoties uz viņu seksuālo orientāciju.
Turklāt nav pamata konstatēt, ka pieteicējs savas seksuālās orientācijas dēļ būtu sastapies ar Krievijas varas iestāžu vajāšanas darbībām, kā rezultātā viņa dzīvība vai veselība būtu bijusi apdraudēta.
Lai arī Krievijas sabiedrībā novērojams homofobisks un seksuālās minoritātes diskriminējošs noskaņojums, kas bieži vien izpaužas arī agresīvu uzbrukumu formā, tā apmērs un intensitāte nav uzskatāmi par tādiem, lai šo apstākļu kopumu uzskatītu par vajāšanu Patvēruma likuma izpratnē, norādījusi PMLP.
Nepiekrītot iestādes lēmumam, vīrietis vērsās Administratīvajā rajona tiesā.
Tiesai viņš argumentējis, ka kopš bērnības sastapies ar diskrimināciju. Apkārtējo attieksmes dēļ viņš bieži izvēlējies skolu neapmeklēt, pārtraucis studijas mākslas skolā.
Viņš vēloties strādāt radošajā sfērā, taču šobrīd Krievijā viņam esot ļoti ierobežotas iespējas izpaust savas radošās idejas. Tāpat viņš ar partneri ir sastapušies ar diskrimināciju un atteikumiem mājokļa īrēšanā.
Homofobija ir izplatīta ne vien tiesībpolitiskajā jomā, bet arī sabiedriskajā ikdienā. Valsts neaizsargā un arī nevēlas aizsargāt LGBTQ pārstāvjus. Turklāt, sākoties Krievijas pilna mēroga militārai agresijai Ukrainā, palielinājās arī riski un draudi juridiskās palīdzības sniedzējiem un organizācijām, kas specializējas minētās personu grupas tiesību un interešu aizstāvībā, tiesai norādījis vīrietis.
Tiesa secināja, ka vīrietim nav ne iekšējās pārvietošanās iespēju, ne arī objektīva pamata paļauties uz Krievijas varas iestāžu aizsardzību. Tādēļ pastāv reāla varbūtība, ka vīrietis, ja viņam nāktos atgriezties Krievijā, nonāktu tādos apstākļos, kas būtu raksturojami kā necilvēcīgi, un līdz ar to uzturēšanās izcelsmes valstī viņa gadījumā būtu atzīstama par nepanesamu.
"Ievērojot minēto, izskatāmajā gadījumā tiesa konstatē, ka, ņemot vērā pieteicēja individuālos apstākļus, Krievijā viņam pastāv smaga kaitējuma draudi un ir pamats atzīt, ka izcelsmes valsts nevar nodrošināt pieteicējam nepieciešamo aizsardzību," teikts spriedumā.
Ņemot vērā minēto, tiesa uzdeva PMLP pieņemt lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
PMLP pārstāvji pagājušā gada nogalē aģentūrai LETA norādīja, ka saskaņā ar līdzšinējo praksi Administratīvā rajona tiesa tikai ļoti retos gadījumos ir mainījusi pārvaldes pieņemto lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Šādi tiesas spriedumi bijuši dažādu trešo valstu pilsoņu gadījumos.