Ventā un Gaujā nekādi būtiski plūdi vairs netiek gaidīti, savukārt Lielupē ūdens līmeņa kāpšana tika novērota jau pagājušajā nedēļā, skaidroja Zubaničs.
Aktuālākā situācija šobrīd ir Daugavpilī, kur ūdens līmenis paaugstinājies par 2,7 metriem, bet, kā sacīja hidrologs, pirmdienas laikā tas jau bija pazeminājies par metru. Šobrīd augstākais līmenis ir pie Jersikas, Jēkabpils un Pļaviņām.
Tiesa gan, bīstamākais līmenis nav pārsniegts, tālākas ledus sakustēšanās laikā pie Pļaviņām, Jēkabpils un Krustpils varētu veidoties jauni sastrēgumi un, iespējams, paaugstināsies ūdens līmenis.
Kā skaidroja hidrologs, tuvākās dienas ir arī kritiskākās, kad varētu applūst tuvējās teritorijas Daugavas krastos, viņš piebilda, ka "drīzumā tiks uzsāktas diennakts dežūras, lai sekotu līdzi ūdens līmeņa kāpšanai".
"Protams, ūdens apjoms palielināsies arī vēlāk", norādīja Zubaničs, sakot, ka tagad plūdu risks ir ledus sastrēgumu dēļ, bet vēlāk kušana varētu ietekmēt upju līmeni.
Situācijai vajadzētu atrisināties tuvākajās dienas, ja vien jauni ledus blāķi Daugavā neienāks no citām valstīm.
Kā ziņo LVĢMC, februārī nokrišņu daudzums bija virs normas Daugavas un Gaujas upju baseinos, savukārt zem normas Aiviekstes, Lielupes un Ventas upju baseinos. Līdz februāra otrās dekādes vidum bija sauss un auksts laiks. Sākot ar 17.februāri gandrīz katru dienu visā Latvijā bija novēroti nokrišņi, visvairāk 21.februārī, proti, no 6,2 – 14,9 milimetriem.
Kopumā nokrišņu daudzums februārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 113%, Aiviekstes baseinā 75%, Gaujas baseinā 123%, Lielupes baseinā 79%, bet Ventas baseinā 92% no normas.