"Kopš esam sākuši aktivitātes ar vikingu tēmu, tūrisma apjoms Grobiņā pieaudzis vairāk par 15%. Viens no lielākajiem notikumiem ir ik gadu maija pēdējā sestdienā rīkotais festivāls Seeburg, kad vienuviet sabrauc daudzas vēstures rekonstrukcijas kopas no dažādām valstīm. Tad Skābarža (Grobiņas) pilskalns atdzīvojas, ļaujot iztēloties, kas un kā te notika pirms daudziem gadsimtiem," stāsta Grobiņas tūrisma kluba Oga projektu vadītāja un UNESCO pieteikuma izstrādātāja Ilze Kārkliņa. Papildu pienesumu devusi arī pērn atklātā Ālandes upes atpūtas kompleksa pastaigu taka, kas trīs kilometru garumā savā ceļā sasaista dažādas vēsturiskās vietas un notikumus. Pie takas ir izvietota informācija, un ir iespēja arī izmantot videogidu, pie stenda ieskenējot QR kodu.
Pieteikums UNESCO
Savu artavu vēstures iedzīvināšanā dod arī Grobiņas tūrisma klubs Oga. Tā dalībnieki 2012. gadā izveidoja kuršu vikingu apmetni. Pēc dažiem gadiem ar pašu rokām turpat blakus tapis arheoloģijas centrs. Kārkliņa atklāj, ka gribētos apmetnes teritorijā uzbūvēt ēku (tehniskais projekts ir sākumstadijā), kur varētu arī izvietot daļu arheoloģiskajā ansamblī atrasto senlietu. Šobrīd tās Grobiņā nav apskatāmas, jo glabājas gan Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, gan citur.
Pieteikumu UNESCO pašvaldība sākusi gatavot 2010. gadā, kad izveidota Sadarbības padome Grobiņas novada arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai un attīstībai. Sākotnēji plānots startēt kopā ar citām valstīm – Vāciju, Zviedriju, Islandi, Dāniju un Norvēģiju – kultūras mantojuma sērijveida nominācijā Vikingu laika pieminekļi Ziemeļeiropā, taču vispirms atkritusi Vācija, pēc tam Zviedrija, un galu galā nolemts iet atsevišķi. Nu šis pieteikums UNESCO ir iesniegts un jāgaida Pasaules mantojuma komitejas lēmums. Ja zaļā gaisma tiktu dota, iegūtu visa Latvija, uzsver Kārkliņa. Tā būtu milzu atpazīstamība un pavērtu plašākas iespējas ne tikai dažādiem sadarbības, bet arī investīciju un tālākas attīstības projektiem. Ļoti liels ieguvums ir arī pieteikuma tapšanas laikā apzinātais zinātniskais un arheoloģiskais materiāls, kas sniedz plašu informāciju par to, kas Grobiņā glabājas.
No akmens laikmeta
Arheoloģiskie izrakumi, kas pilskalnā notikuši vairākkārt, liecina, ka Grobiņa apdzīvota jau no akmens laikmeta (no 9000. līdz 1800. gadam pirms mūsu ēras). Taču visintensīvāk tā izmantota pirmsvikingu, vikingu un pēcvikingu laikmetā (VII–XII gadsimts). Nozīmīgas vēstures lappuses saistās tieši ar pirmajiem skandināvu ieceļotājiem, kas nākuši no dažādām Skandināvijas vietām – Gotlandes, kas ir 180 kilometru attālumā no Grobiņas, un Melāra ezera apkārtnes Zviedrijas vidienē (ap 400 kilometru) – un apmetušies jau kuršu apdzīvotajā teritorijā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 11. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!