Grib ierobežot mediju iespējas publiskot informāciju par kriminālprocesiem

Pašlaik likums nosaka, ka nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas, bet tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju. Atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi, paredz pašreizējā likuma redakcija.Savukārt TM piedāvātie grozījumi paredz noteikt aizliegumu publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim. TM arī rosina noteikt, ka nav publicējamas pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai bez prokurora vai izmeklētāja atļaujas.TM izstrādātajā likumprojektā teikts, ka lietas atspoguļojumā nav pieļaujama tādu ziņu publicēšana, kuras pārkāpj nevainīguma prezumpciju vai privātās dzīves neaizskaramību.Papildus ar grozījumiem tiek precizēts, ka atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus saskaņā ar tiesvedības procesa norisi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, teikts TM izstrādātajā likumprojektā.Kā pamatojums šādām izmaiņām minēta Eiropas Savienības (ES) direktīva, kas paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi cietušo personu privātās dzīves aizsardzībai. Viens no privātās dzīves aizsardzības mehānismiem ir ierobežojumi kriminālprocesa materiālu publiskošanai.Likumprojektā skaidrots, ka aizliegumu publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim plānots, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likumu krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties tikai attiecīgas amatpersonas, kā arī personas, kurām amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda likumā paredzētajā kārtībā."Krimināllietas materiālu publicēšana masu informācijas līdzekļos var aizskart gan nevainīguma prezumpciju, gan arī privātas dzīves neaizskaramību. Materiālu, tostarp lietā esošo pierādījumu, publicēšana, kamēr notiek kriminālprocess un kriminālprocesā nav stājies spēkā galīgais nolēmums, pārkāpj personu tiesības uz lietas izskatīšanu objektīvā tiesā. Publicējot lietas materiālus sabiedrībā, kamēr notiek lietas izskatīšana tiesā, tiek izteikts viedoklis par personas vainu nozieguma izdarīšanā, kas var subjektīvi iespaidot tiesu, taisot spriedumu," likumprojekta anotācijā pauž TM.Grozījumi vakar skatīti valsts sekretāru sanāksmē.Latvijas Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders uzskata, ka, zinot Latvijas politisko kultūru, Preses likuma atvēršana ir bīstama pēc būtības un raisa bažas. Viņš uzsver, ka šie grozījumi līdz to pieņemšanai vēl var ievērojami mainīties."Tieši šonedēļ, pēc Parīzē notikušā briesmīgā nozieguma, visi deklarē, ka tas ir bijis vērsts pret vārda brīvību. Grozījumu iesniedzēji ņirgājas par Eiropas valstu līderiem, kuri tikko vienojās stiprināt vārda brīvību," aģentūrai LETA sacīja Paiders.Pēc viņa teiktā, Kriminālprocesa likumā jau ir šāds regulējums, taču tas neskar informācijas līdzekļus, kuri ir ārpus Latvijas jurisdikcijas. Turklāt, ja šādu normu pieņem, ir jābūt pieejamam krimināllietā iekļauto dokumentu reģistram, jo citādi nav iespējams zināt, vai kāds dokuments, piemēram, vēstules kopija, kura nonāk žurnālista rīcībā, ir vai nav kādas krimināllietas materiāls.Paiders skaidroja, ka veids, kādā kāds var tikt pie krimināllietas materiāla, skar tikai gadījumus, kad kāds ir ieinteresēts, lai sabiedrība uzzina patiesību, jo ir gadījumi, kad pierādījumi netiek iekļauti krimināllietā. Šādos gadījumos tie, kuriem ir pieeja materiāliem, informē par tiem sabiedrību, šādi novēršot safabricētas un neobjektīvas lietas. Līdz ar to pastāv bažas, ka šie grozījumi apdraud arī tiesības un taisnīgu tiesu.