Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Graube rosina Baltijā izveidot vienotu komandvadību

Neskatoties uz NATO bataljonu pastāvīgu atrašanos Baltijā, šī reģiona drošības uzlabošanā ir nepieciešams attīstīt militāro infrastruktūru, Baltijā izveidot vienotu komandvadību un palielināt ASV spēku daudzumu, uzskata bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.

Graube intervijā aģentūrai LETA pastāstīja, ka bija vienīgais eksperts no Latvijas, kas nesen sniedza savu vērtējumu par aizsardzības jautājumiem ASV Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) rīkotajā sanāksmē.

Graube pastāstīja, ka CEPA patlaban gatavo analītisku ziņojumu, ar kuru iepazīstinās NATO dalībvalstu vadītājus pirms NATO samita Briselē. Šī analīze ir saistīta ar Lietuvas un Polijas 65 kilometrus garo sauszemes robežu jeb tā saukto Suvalku koridoru.

Lai arī ziņojuma gala secinājumi vēl nav apkopoti, Graube norādīja uz faktoriem, kas, viņaprāt, ir svarīgi no Latvijas skatupunkta.

Pirmkārt, lai krīzes gadījumā saņemtu palīdzību no NATO valstīm, ir jāturpina attīstīt visa veida loģistikas infrastruktūra. Tas nozīmē, ka nepieciešams attīstīt lidlaukus un ostas. Īpaši svarīgi tas ir Lielvārdes lidlauka attīstības kontekstā. Kā ļoti svarīgu jomu viņš sanāksmē pieminēja ostu attīstību.

Otrkārt, viņš uzskata, ka nepieciešams izveidot NATO komandvadības struktūru atbildību par Baltijas teritoriju. Pie šī jautājuma jau strādā Latvijas Aizsardzības ministrija un NBS. Ja Baltija krīzes situācijā tiek bloķēta no pārējām NATO valstīm, tad mums jānodrošina efektīva iekšējā bruņoto spēku komandvadība. Protams, ir labi, ka jau pāris gadus katrā Baltijas valstī darbojas tā dēvētie NATO štāba elementi jeb integrācijas vienības, taču šīm vienībām ir tikai koordinējoša funkcija, klāstīja Graube. Šīs vienības nav veidotas, lai kopumā vadītu aizsardzības pasākumus, bet sagatavotu priekšnoteikumus sabiedroto spēku ienākšanai. Vienota komandvadība ir ļoti būtiska un Latvijai ļoti aktuāla.

"Es sanāksmē uzsvēru vienu piemēru, proti, katrā Baltijas valstī patlaban atrodas aptuveni 1000 karavīru liela NATO kaujas grupa. Tas, protams, nav ievērojams spēks, salīdzinot ar armijas lielumu Krievijas pusē. Taču, ja pie vienotas un efektīvas komandvadības šīs kaujas grupas tiktu vadītas jau kā vienots 3000 karavīru liels kontingents pārdislocēšanai uz krīzes teritoriju, tad tam būtu daudz lielāks efekts," norādīja Graube.

Viņš skaidroja, ka Baltijas valstīm krīzes gadījumā jābūt vienotām. Lēmumi par NATO kaujas grupu pārvietošanu nedrīkst būt nacionāli. Ja radīsies konflikts kādā no Baltijas valstīm, tad tas neattieksies tikai uz šo valsti, bet reģionu un aliansi kopumā.

Graube uzskata, ka patlaban nav tādu priekšnoteikumu, lai šīs kaujas grupas un iesaistītie Baltijas valstu spēki spētu mobili ierasties potenciālajā krīzes vietā, jo vienkārši nav centralizētas, vienotas komandvadības struktūras. Tuvākais NATO štābs ir Ščecinā, Polijā, un šis štābs ir ārpus Baltijas valstu teritorijas. Potenciālā krīzes gadījumā, pielietojot elektroniskās karadarbības elementus, ir iespējams bloķēt radiosakarus ar šo štābu, kas padara Baltiju viegli ievainojumu.

Ņemot vērā iepriekšminēto ziņojumā rosināts iekļaut priekšlikumu par vienotas komandvadības izveidošanu.

Sanāksmē tika uzsvērta arī nepieciešamība turpināt nodrošināt ASV karavīru klātbūtni Baltijā. Pēc Krimas aneksijas 2014.gadā ASV aizsāka mācību operāciju "Atlantic Resolve", kas paredzēja karavīru izvietošanu katrā no Baltijas valstīm. Vienības rotēja, taču amerikāņi atradās pastāvīgi Baltijā. Pēc NATO bataljonu ierašanās pagājušajā gadā ASV savu kontingentu Baltijā samazināja un Latvijā tagad pastāvīgi atrodas vien neliela transporta helikopteru vienība Lielvārdes bāzē. Pirms tam Latvijā pastāvīgi atradās aptuveni rotas izmēra sauszemes spēku vienības.

Ņemot vērā minēto, ASV karavīru skaita palielināšana būtu stingrs signāls, lai Baltijas nedraugi "nepārkāptu sarkanās līnijas".

"Es uzskatu, ka Baltijā nepieciešams izvietot ASV kaujas nodrošinājuma vienības, piemēram, pretgaisa aizsardzības vienības. Baltijas valstu pašaizsardzības spējas attīstās un ir vērojams liels progress, taču tās joprojām ir ļoti ierobežotas. Šīs spējas ir nepieciešamas, lai zināmu laiku spētu paši garantēt drošību līdz brīdim, kad palīgā ierodas NATO spēki," norādīja Graube.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas