Pašlaik noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar terorismu, ir ietverti Krimināllikuma nodaļā Noziegumi pret valsti, iekļaujot kā krimināli sodāmus tos nodarījumus, kas apdraud Latvijas valsts drošību un neatkarību. Mūsdienās terorisma mērķis ir ne vien vērsties pret konkrētu valsti, bet iebiedēt pasaules sabiedrību kopumā, ietekmējot starptautisko mieru un drošību. Līdz ar to Krimināllikumā tiks veidota jauna nodaļa, aptverot visus iespējamos apdraudējuma objektus. Izmaiņu mērķis ir preventīvi aizsargāt indivīda un sabiedrības drošību no noziedzīgiem nodarījumiem, savukārt nodarījumu izdarītāju – saukt pie kriminālatbildības atbilstoši nodarījuma kaitīgumam, norāda komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Likumprojekts paredz kriminalizēt terorisma apmācības saņemšanu, tai skaitā zināšanu vai praktisko iemaņu iegūšanu sprāgstvielu, šaujamieroču, citu ieroču, kaitīgu vai bīstamu vielu un citu īpašu metožu izmantošanā vai izgatavošanā ar nolūku sekmēt terorisma noziegumu izdarīšanu. Tāpat krimināli sodāma būs zināšanu iegūšana pašmācības ceļā, piemēram, apmeklējot mācību nometnes, kuras vada teroristi, izmantojot internetu, iegūstot, piemēram, padomus vai lejupielādējot rokasgrāmatas par sprāgstvielu izgatavošanu ar nolūku veikt vai sekmēt terorismu. Vienlaikus tas, ka persona apmeklē tīmekļa vietni, piemēram, akadēmiskos vai pētnieciskos nolūkos, nav uzskatāms par apmācīšanos terorismam.
Tāpat kriminālatbildība iestāsies par personas vervēšanu terorismam vai iesaistīšanai teroristu grupā. Vervēšana var izpausties kā fiziskas un psihiskas iedarbības paņēmieni, tajā skaitā uzaicinājums, pierunāšana, draudi, uzpirkšana vai citāda ietekmēšana, lai panāktu, ka persona piekrīt veikt teroristiskas darbības vai iesaistīties teroristu grupā.
Likumprojekts paredz kriminalizēt ceļošanu uz ārvalstīm terorisma nolūkā, proti, ar nolūku izdarīt vai sekmēt teroristisku noziegumu izdarīšanu, vai arī sniegt vai saņemt terorisma apmācību. Tāpat noteikta kriminālatbildība par šādas ceļošanas finansēšanu vai organizēšanu, terorisma publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai par publisku aicinājumu uz terorismu.
Likuma izmaiņas saistītas ar Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu, kurai Latvija pievienojās 2008.gadā, un šīs konvencijas Papildu protokolu, kurā ietverti vairāki noziedzīgu nodarījumu veidi, kas saistīti ar terorismu un līdz šim ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī nebija kriminalizēti. Latvija protokolu ir parakstījusi, taču līdz šim vēl nav ratificējusi.