Šodien ministrs sanāksmē informēja LLPA biedrus par nepieciešamību ierobežot klimata pārmaiņas un veicināt pielāgošanos, uzsverot, ka oglekļa mazietilpīga un pret klimata pārmaiņām noturīga attīstība ir Latvijas un Eiropas Savienības mērķis.
Viņaprāt, klimata pārmaiņu ierobežošana Latvijas lielajām pilsētām jāizvirza par prioritāti, jo, tikai savstarpēji sadarbojoties, ir iespējams nodrošināt ilgtspējīgus un īstenojamus risinājumus. "Turklāt ne mazāk svarīgi ir veicināt arī zaļā dzīvesveida apziņu sabiedrībā, lai arvien vairāk iedzīvotāju izvēlētos videi draudzīgus produktus, pakalpojumus un risinājumus," pauda ministrs, norādot, ka ir gandarīts par LLPA vēlmi sadarboties.
Gerhads skaidro, ka klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumi ir nepieciešami, taču jāņem vērā, ka ceļā uz videi draudzīgas politikas īstenošanu ļoti svarīgi ir izvēlēties pareizos instrumentus, lai nepakļautu riskam Latvijas tautsaimniecības attīstību, bet gluži otrādi - to veicinātu.
Arī LLPA vadītājs Viktors Valainis (Vienotība) norāda, ka, izmantojot modernās tehnoloģijas, ir iespējams panākt vērā ņemamu resursu ietaupījumu, nenodarot zaudējumus virknei svarīgu tautsaimniecības nozaru.
VARAM pašlaik izstrādā divus ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentus - Oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju periodam līdz 2050.gadam, kā arī Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju laika periodam līdz 2030.gadam, kuros tiks iekļauti galvenie pasākumi emisiju ierobežošanai un pielāgošanās pasākumi. Tāpat šogad Ekonomikas ministrija sadarbībā ar VARAM sagatavos Latvijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam.
Atbilstoši ES regulu prasībām Latvijai SEG emisijas līdz 2030.gadam jāsamazina par 6% salīdzinājumā ar 2005.gadu.
Klimata politikas prasības ir integrētas arī Eiropas Komisijas izstrādātajā priekšlikumā par daudzgadu budžetu, kur izvirzīts mērķis vismaz 25% finansējuma novirzīt klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai. Iepriekšējā periodā tie bija 20%.
Klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai paredzēts novirzīt konkrētu daļu pieejamā finansējuma vairāku nozaru jautājumu risināšanai, tai skaitā Kopējās lauksaimniecības politikas, Reģionālās attīstības un kohēzijas politikas īstenošanai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam un citām.
KLIMATGEITANEKAVĒJIES!