Ģenerālprokuratūra pārbaudīs iespējamos pārkāpumus maksātnespējas administratoru darbā pēc tam, kad Valsts kontrole veica auditu maksātnespējas sistēmā. Uzņēmumos bankrots bieži tiekot ierosināts mākslīgi un maksātnespējas procesu nereti vada viena administratoru grupējuma locekļi, lai panāktu procesā sev izdevīgu iznākumu. Ar iepriekš sarunātu administratoru vieglāk norakstāmi parādi valstij, bankai vai uzņēmumiem, kas nav shēmā. Apšaubāmās darbības bijušas iespējamas daudzu gadu garumā, jo valsts uzraudzība ir vāja.
2009.gada nogalē uz Madonas rajona tiesas tiesneses Guntas Rezgoriņas galda nonācis pieteikums par uzņēmuma CCM Madona maksātnespēju. Tiesnese pamanīja virkni dīvainību - dienu pirms vēršanās tiesā bija nomainīta kompānijas juridiskā adrese, dokumenti bija iesniegti nepilnīgi, bet uzņēmuma vienīgais valdes loceklis Edgars Karelis pēc nodarbošanās ir administrators, stāstīja Nekā personīga.
Tiesnese neierosināja uzņēmuma maksātnespēju, secinot, ka tā radīta mākslīgi. Firmai no jauna mainīja juridisko adresi, arī nosaukumu un SIA Conatus Capital Management maksātnespēju lūdza ierosināt jau citai - Liepājas tiesai. Tur Karelis guva lielāku atsaucību. Tiesnese Maija Jansone nepievērsa uzmanību, ka persona, kas sūdzas par neatgūto parādu, un persona, kura aizdevusi paša vadītajai kompānijai vairāk nekā pusmiljonu latu, ir viena un tā pati - Edgars Karelis. Kompānijai sāka bankrota procedūru un par administratori iecēla Ilzi Bagatsku.
Gan Bagatska, gan Karelis praktizē vienā adresē Rīgā, Antonijas ielā 5. Kā atzīmē raidījums, savs zināms administrators ļauj pilnībā kontrolēt bankrota procedūru, manipulēt ar kompānijas mantu, norakstīt parādus valstij un neatdod naudu nevēlamiem aizdevējiem. Savs kreditora pārstāvis ir izdevīgs arī administratoram, jo viņš lemj par viņa atlīdzību.
Gan Karelis, gan Bagatska līdz šā gada sākumam darbojās Administratoru asociācijas ētikas komisijā. Bagatska arī šogad pārvēlēta par šīs komisijas priekšsēdētāja vietnieci. Šaubu ēna par administratoru neitrālu un objektīvu rīcību krīt ne tikai pār ētikas komisijas bijušiem un esošiem locekļiem.
Raidījums vēstīja, ka neoficiāli zināms, ka vismaz četros administratora Andra Bērziņa vadītos ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesos kā kreditors uzradies viņam kādreiz piederējušais SIA "Advice Bureau" ar kopējo prasījuma summu 3,5 miljoni eiro. Ir pamatotas šaubas par firmas spēju aizdot tik lielu naudu, un drīzāk liek domāt, ka tas izmantots kā fiktīvais kreditors, jo uzņēmuma bilance nepārsniedz 90 000 eiro. Taču ar fiktīvo kreditoru palīdzību var panākt pārsvaru plāna saskaņošanai, kas dod tālāku rīcības brīvību ar parādnieka vēl atlikušo mantu.
No Bērziņa 15 administrētajiem ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesiem 13 pasludināti Siguldas tiesā. Vairākumā deviņos gadījumos mainīta uzņēmuma juridiskā adrese, lai lieta nonāktu tieši Siguldas tiesā. Andris Bērziņš ir viens no 13 maksātnespējas administratoriem, kura darbību pēc valsts kontroles lūguma patlaban pārbauda ģenerālprokuratūra.