Jānorāda, ka līdz ar tirgus atvēršanu dabasgāzes tirdzniecība tiek nodalīta no pārvades un uzglabāšanas. Tas darīts ar mērķi, lai visiem tirgotājiem būtu vienādas iespējas piekļuvei dabasgāzes infrastruktūrai.
Pašlaik interesi darboties Latvijas tirgū ir pauduši trīs tirgotāji – līdzšinējais monopolists Latvijas gāze, uzņēmums Enefit, kas Latvijā jau zināms kā elektroenerģijas tirgotājs, un Latvijas valsts akciju sabiedrība Latvenergo. Jāpiebilst, ka Igaunijā, kur dabasgāzes tirgus jau ir atvērts, darbojas 16 reģistrētu dabasgāzes tirgotāju.
Jautājums, kas satrauc gan uzņēmumus, gan mājsaimniecības, ir par dabasgāzes cenām pēc 2017. gada 3. aprīļa, jo pēc elektrības tirgus atvēršanas par elektrību maksājamā summa daudzām mājsaimniecībām pieauga. Dienas aptaujātie eksperti gan iezīmē būtisku atšķirību starp abiem tirgiem. Latvijā elektrības cenas līdz tirgus atvēršanai tika subsidētas un cenu pieaugums ir saistāms ar subsīdiju atcelšanu, bet dabasgāzes cenas patlaban mūsu valstī netiek subsidētas. Līdz ar to nav pamata cenu pieaugumam. Gluži pretēji, parādoties dažādām dabasgāzes piegādēm, dabasgāzes cenas pat varētu samazināties. Pašlaik Latvijā esošā infrastruktūra atļauj piegādāt dabasgāzi no Krievijas un no LNG jeb sašķidrinātās dabasgāzes termināļa Klaipēdā Lietuvā. Taču līdz 2020. gadam paredzēts izveidot vienotu Baltijas valstu un Somijas gāzes tirgu, bet līdz 2021. gadam plānots izbūvēt gāzes savienojumu starp Poliju un Lietuvu.
Jāteic, ka pagaidām Latvijā ir vienas no augstākajām gāzes cenām Eiropā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem šā gada 3. ceturksnī Latvijā gāzes cena bija 16,64 eiro par megavatstundu (piegādāta no Krievijas), kamēr Polijā – 14,24 eiro, Vācijā – 13,01 eiro, bet Dānijā – 12,29 eiro (visās valstīs piegādāta no dažādiem avotiem), sacīts Ekonomikas ministrijas prezentācijā Gāzes tirgus Eiropā un Latvijā. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norāda, ka vietējā tirgū ir zināma nelīdzsvarotība, jo mājsaimniecībām ir viena no zemākajām dabasgāzes cenām reģionā, bet uzņēmumiem – viena no augstākajām. Līdz ar tirgus atvēršanu un vienota Baltijas reģiona dabasgāzes tirgus izveidi situācija varētu mainīties un cenas varētu pazemināties arī juridiskajiem lietotājiem.
Uzņēmuma Latvijas gāze pārstāvis Kaspars Upaciers, lūgts izteikt prognozes par gāzes cenām pēc tirgus atvēršanas, skaidro, ka pašreizējās dabasgāzes cenas prognozes 2017. gadam ir ar pieaugošu tendenci. "Dabasgāzes cena atvērtā tirgū, tāpat kā regulētā tirgū, palielinās vai samazinās atkarībā no vairākiem to ietekmējošiem faktoriem un tirgus atvēršana pati par sevi nenozīmē dabasgāzes cenas samazinājumu. Savukārt tas, cik mēs katrs maksāsim par sistēmas pakalpojumiem, lai piegādātu dabasgāzi līdz gazificētajam objektam, atkarīgs no SPRK, kam būs jāapstiprina jauni sistēmas pakalpojumu tarifi. Parasti energouzņēmumu sadalīšanas rezultātā sistēmas pakalpojumu tarifi nesamazinās," norāda Upaciers. Viņš arī pauž uzņēmuma viedokli, ka pēc 3. aprīļa tas saglabās vadošo lomu gāzes tirgū.
Par uzņēmuma priekšrocībām Upaciers min to, ka atšķirībā no citiem piegādātājiem Latvijas gāzes piegādātā dabasgāze jau pašlaik atrodas Latvijā un tiek glabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tādējādi garantējot piegāžu drošību.
Savukārt uzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers teic, ka, viņaprāt, mājsaimniecībām pēc tirgus atvēršanas situācija nemainīsies. "Mājsaimniecībām būs iespēja izvēlēties, vai turpināt saņemt gāzi par regulētu tarifu kā līdz šim, vai slēgt līgumu ar kādu no tirgotājiem. Kādā brīdī var rasties situācija, kad regulētais tarifs manāmi atšķirsies no cenas, ko piedāvā tirgotājs, bet nav pamata uzskatīt, ka šādas situācijas būs regulāras," norāda Bethers.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 22.decembra laikrakstā Diena!