Tostarp uzņēmuma izpilddirektora Martina Gausa algas pieaugumu pērn par 23,5%, tai sasniedzot 1,042 miljonus eiro, par spīti tam, ka airBaltic peļņa bija krietni mazāka nekā 2015.gadā, Bulmanis skaidroja ar sekmīgu doto uzdevumu izpildi.
Viņš atzīmēja, ka uzņēmuma vadības atalgojumu viedo divas daļas - fiksētā daļa un mainīgā daļa, kas ir atkarīga no sasniegtā. Tīrā peļņa ir tikai viens no kompānijas darbības rezultātiem, turklāt 2015.gadā to ietekmēja vienreizējs notikums - panāktais mierizlīgums ar starptautisko lidostu Rīga. Savukārt airBaltic operatīvie darbības rezultāti pērn bijuši labāki nekā 2015.gadā, par 13 miljoniem eiro pieaugot uzņēmuma peļņai pirms procentu maksājumiem un nodokļiem (EBIT) un sasniedzot 3,4 miljonus eiro.
Pēc airBaltic padomes priekšsēdētāja teiktā, ja 2015.gadā lidsabiedrības valde izpildīja lielāko daļu tai doto uzdevumu, tad pērn - visus.
Bulmanis atzinīgi vērtēja Gausa un pārējās airBaltic valdes paveikto, pēc restrukturizācijas perioda padarot nacionālo aviokompāniju par pelnošu uzņēmumu.
Jau ziņots, ka Gauss pērn atalgojumā no uzņēmuma saņēmis 1,042 miljonus eiro, kas ir par 23,5% vairāk nekā 2015.gadā.
Aviokompānija pērn nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2015.gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro. Savukārt lidsabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015.gadā.
airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem.
ks