Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons

Garisons: Ja Rietumu sabiedrības neapzinās vērtības un nav gatavas par tām mirt, armijas spēkam nav nozīmes

Ja Rietumu sabiedrības neapzinās to patiesās vērtības un nav gatavs par tām mirt, armijas spēkam un lielumam cīņā ar ienaidnieku vairs nav nozīmes, uzskata Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.

Viņš Rīgas konferences diskusijā par demokrātijas vērtībām un to aizsardzību ar militāriem līdzekļiem sacīja, ka šobrīd Rietumu sabiedrības ir ļoti ievainojamas, un ļoti ir izjūtams informatīvais karš, proti, cīņa par Rietumu sabiedrību prātiem, līdz ar to ienaidniekiem nemaz nav nepieciešami militāri līdzekļi. Valsts sekretārs teica, ka šobrīd sabiedrības sevi uztver kā miera laikā, tomēr tā nav. Ir nepieciešams iesaistīt sabiedrību un jāpanāk sabiedrības gatavība aizsargāt vērtības.

"Ja sabiedrība nesaprot, kādas ir tās vērtības, esam zaudējuši. Ja neesam gatavi mirt par šīm vērtībām, tad nav svarīgi, cik liela ir armija - mēs esam zaudējuši. Ja iziesiet Rīgas ielās, ko cilvēki sapratīs kā Eiropas vērtības? Daudzi minēs minoritāšu tiesības un tamlīdzīgas lietas, bet kur paliek miers un brīvība? Diemžēl šīs vērtības jau kļuvušas par pašsaprotamām, tomēr šādi tās nevajadzētu uztvert," skaidroja Garisons.

Pēc viņa domām, ja vērtības netiek mācītas skolā, tad iesaukums obligātajā militārajā dienestā nepalīdzēs, tomēr ir nepieciešams skaidri definēt precīzas vērtības. Tāpat skolas vecumā bērniem būtu jāmāca domāt kritiski, jo ir bezjēdzīgi pret propagandu cīnīties ar propagandu.

Arī ASV Iekšzemes drošības departamenta vecākā padomniece Katarina Kornela Gorka uzsvēra, ka šobrīd nepietiekami tiek darīts tieši, lai cīnītos "ideju karā", un par maz tiek saprasts, ka arvien lielāku lomu spēlē digitālās tehnoloģijas, nevis bruņotie spēki.

"Ja nebūtu internets, tad [teroristiskā organizācija] Daesh (Islāma valsts) būtu tikai lokāla sacelšanās. Piemēram, ASV raugās uz informācijas operācijām, kā kaut ko sekundāru, bet tas jāpagriež otrādi un daudz vairāk jāiesaistās, lai uzvarētu tieši "ideju karā", nevis jākoncentrējas uz militāro spēku," ir pārliecināta Gorka.

Viņa skaidroja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa nostāja ir tāda, ka militāra spēka izmantošana ir nepieciešama demokrātijas veicināšanai. Viņasprāt, lai gan Trampa administrācija ir mazāk tendēta un militārām intervencēm, tā tomēr aizstāv ideju, ka militārs spēks ir svarīgs, aizstāvot demokrātiju.

Savukārt Zviedrijas parlamenta deputāte Karina Enstrēma norādīja, ka militārs spēks ir nepieciešams, lai cīnītos ar organizācijām, kas uzbrūk mūsu dzīves veidam, piemēram, tādām kā Islāma valsts, tomēr nevar izmantot tikai spēku, lai panāktu sev vēlamo rezultātu. Viņasprāt, ir nepieciešams skaidri definēt to, kā izmantot likumdošanas spēku un arī militāro un policijas spēku, lai spētu aizsargāt demokrātiju ar demokrātiskiem līdzekļiem.

"Pastāvot demokrātiskai sistēmai, pastāv organizācijas un kustības, kas nav demokrātiskas, taču tām ir tiesības veicināt savu politiku un savas vērtības. Tādēļ būtisks ir jautājums, kurā brīdī ir novelkama sarkanā līnija. Kā nodrošināt pareizos līdzekļus, kad jāierobežo demokrātiskās tiesības, lai saudzētu demokrātiju?" klātesošajiem vaicāja Enstrēma.

Vācijas Maršala fonda ASV izpilddirektora vietnieks Dereks Šalē arī piekrita, ka bruņotajiem spēkiem ir nozīmīga loma, bet uz tiem nevar balstīties. Viņš minēja piemērus Afganistānā, kur norisinājās centieni stiprināt demokrātiju ar militāriem līdzekļiem, tomēr redzams, ka tas nebija pareizi, jo šajā valstī pat nav bijis demokrātijas iedīglis, lai šādā veidā demokrātiju tur veicinātu.

Arī viņš vērsa uzmanību, ka būtisks izaicinājums ir spēja saprast kā un kad novilkt līniju, lai aizsargātu demokrātiju.

"Ir ļoti skaidrs, ka tas, ko vēlas mūsu ienaidnieki, ir dalīšanās, neskaidrība, uzbrukumi mūsu atvērtībai un dažādībai. Demokrātijas līderu pienākums ir censties šos uzbrukums novērst, un nedrīkstam padoties pretinieku sētajām bažām un bailēm," skaidroja Šalē.

Jau ziņots, ka 29. un 30. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinās Rīgas konference 2017.

Top komentāri

Tālviedrunis
T
[turpin.#2] ..radot tik svarīgo emocionālo attieksmi. 12. gadsimts, kad visu Eiropu varēja mobilizēt ar kristīgo vēsti, ir sen pagājis. Neērtais jautājums “Par ko mirsim?” paliek atvērts, un atbilde uz to droši vien būs jāmeklē katram pašam (citādi mūsu vietā uz to atbildēs.. citi). Ak, jā, vēl arī "kritiskā domāšana", pēdējā laikā daudzu tik iemīļotais jājamzirdziņš. Vai tikai ar to, ka esam iemācījušies šo vārdu savienojumu no galvas, jau pietiek, lai varētu sākt sev glaimot, ka domājam kritiski? Spēja izklāstīt savu viedokli vēl negarantē kritisku attieksmi. Aizdomīgums un stūrgalvība nav kritika. Kritika drīzāk nozīmē centienus izprast un saprast. Tā ir empātiska attieksme un tāpēc prasa piepūli. Kritika nav smalks veids, kā, apmierinot savu aizskarto patmīlību un mazvērtības izjūtu, ieskaidrot otram, ka viņam nav taisnība un ka tev nepatīk tas, ko viņš dara. Kritika vērsta uz pārdomām un iedziļināšanos, tāpēc tā reti kad ir bļaustīga un plātīga. [..]
Tālviedrunis
T
Miers un brīvība, protams, ir skaisti, bet vai šo vērtību atūdeņošanos visvairāk neveicina tieši tie, kas tās nemitīgi piesauc vietā un nevietā, padarot par izplūdušām abstrakcijām, kuras - tavu brīnumu - vairs nespēj iekvēlināt cilvēku sirdis? "Pašsaprotamas" tās ir kļuvušas vienīgi politiskajiem funkcionāriem, kuri tās lieto kā burvju atslēgvārdus, lai sazinātos ar saviem sugasbrāļiem un iekļautos dažādu politisko konjunktūru un struktūru diskusijās un amatu/labumu pārdalēs, savukārt tā saucamais ierindas cilvēks - kuram, kā izrādās, par to visu būs jāmirst - īstenībā ir ievērojami skeptiskāks un visu izsver reālistiskāk, ikdienas praktiskajai dzīvei pietuvinātāk. Vai mums ir krietni piemēri un cienījami līderi, kuri paši ar saviem darbiem savā dzīvē – uzskatāmi un visiem saprotami - iemiesotu šīs vērtības un paši būtu gatavi pat mirt par tām (ja jau šis jautājums te ir pacelts) nevis tikai atražotu vispārpieņemtas, oficiālas frāzes un abstrakcijas? [..]
Tālviedrunis
T
[turpin.] Nevar gaidīt no citiem to, ko pats neesi ar mieru veikt. Citi nav tikai cipariņi kādā statistikā (kritušo?), arī viņi izvērtē savas prioritātes un vērtības, uz kurām balstīt savu rīcību. Tomēr, paraugoties no otras puses, vērtībām tiešām būtu kaut kādā ziņā jābūt “pašsaprotamām”, proti, kā neapšaubāmajam fundamentam, uz kura gulst visas pārējās lietas. Vērtību svarīga iezīme ir to saistība ar emocijām, tās rada emocionālu noskaņojumu, pat vēlmi mirt par tām – šajā ziņā Garisona kungam taisnība. Bet ja šādā nozīmē izprastas vērtības sāk zaudēt savas pozīcijas dažādiem intelektuāliem “-ismiem” (kas savukārt rada aplamu pieņēmumu, ka vērtības var “iemācīt”, ka atliek tās tikai izskaidrot kā intelektuālu koncepciju), sākas nepatikšanas. Kultūra, kuras vērtības pastāv tikai kā intelektuālas idejas, atrodas tiešām neizdevīgā pozīcijā attiecībā pret kultūru, kurai ir, piemēram, dzīvotspējīga reliģija, kas spēj mobilizēt cilvēku līdz pašiem pamatiem, pašām saknēm, [..]
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas