Likumprojektam bija iesniegti 28 priekšlikumi, kurus deputāti šodien izskatīja. Vairākus priekšlikumus bija sagatavojusi opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko (LPV), piedāvājot noteikt, ka Ministru kabinetam nevajag uzticēt tik plašas pilnvaras, lemjot par personu tiesību ierobežojumiem. Politiķe rosināja atcelt iespēju darba devējam atlaist nevakcinētos darbiniekus, kā arī vispār atteikties no Covid-19 sertifikātu lietošanas.
Diskutējot par valdības pilnvaru samazināšanu, Tieslietu ministrijas pārstāve Sanita Armagena akcentēja, ka tādā gadījumā pilnvaras jāpārņem Saeimai, piebilstot, ka tas notiktu pēc ārkārtējās situācijas beigām, jo šajā laikā darbojas Ministru kabineta rīkojums. Savukārt Veselības ministrijas pārstāve Jana Feldmane piebilda, ka šajā situācijā lēmumi par epidemioloģiskās drošības pasākumiem jāpieņem ļoti operatīvi, ko var nodrošināt valdība. Saeimā šis process noteikti būtu garāks. Rezultātā minētais priekšlikums tika noraidīts.
Tāpat tika noraidīts Stepaņenko priekšlikums, kas paredzēja likvidēt sadarbspējīgos sertifikātus. Viņa domā, ka šovasar, Eiropā pieņemot vispārējo regulējumu par sertifikātiem, Latvijai neesot bijis pienākums ieviest tādu sistēmu nacionālā līmenī. Viņasprāt, pieņemtajam regulējumam nav "nekādas saknes" Eiropas Savienības (ES) likumdošanā, un mums pašiem ir iespēja izlemt, vai mums šādu sertifikātu sistēma ir nepieciešama.
Stepaņenko ieskatā, sadarbspējīgu sertifikātu sistēma esot novedusi pie liela haosa un tā, ka sertifikāti "tiek viltoti, lai cilvēki varētu strādāt un pabarot savu ģimeni". Pēc viņas domām, sertifikāti noved pie liekām problēmām, kas radušās, jo cilvēki esot "sašķiroti divās grupās". Tas neveicināšot vakcinācijas aptveri, jo cilvēki tāpat meklēšot veidu, kā turpināt strādāt bez sadarbspējīgā sertifikāta, klāstīja politiķe.
Armagana skaidroja, ka sertifikāti ieviesti visā ES, tāpēc arī Latvijai bija jāizveido sistēma, kā sadarboties ar ES institūcijām un varētu pārbaudīt personas. Arī Feldmane rosināja neatcelt sertifikātu sistēmu, sakot, ka tas ļoti negatīvi ietekmēs sabiedrību.
No opozīcijas deputātiem tika saņemts priekšlikums ļaut strādāt, veicot Covid-19 antigēnu testus. Opozīcijas deputāte Ramona Petraviča ("Neatkarīgie") klāstīja, - "ja cilvēki nevarēs strādāt, viņi nomirs no bada, ne Covid-19". Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) uz to atbildēja, ka iedzīvotāji nenomirs ne no bada, ne Covid-19, ja viņi vakcinēsies.
Komisija šodien lēma atbalstīt veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) priekšlikumu, kas paredz, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuru pamatdarbības veids ir veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus Covid-19 pacientiem, ir tiesības organizēt brīvprātīgo darbu atbilstoši Brīvprātīgā darba likumā noteiktajai kārtībai.
Deputāti arī vienojās, ka šādu normu iestrādās Brīvprātīgā darba likumā, lai krīzes gadījumos veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji var organizēt brīvprātīgo darbu.
Gala vārds par šīm izmaiņām vēl būs jāpieņem parlamentam.
LETA jau ziņoja, ka vakar Saeima konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz noteikt tiesības darba devējam atlaist pret Covid-19 nevakcinētos darbiniekus, uz kuriem attiecas prasība par vakcinēšanos. Plānots, ka darbinieku varēs atlaist, ja vakcinācija netiks veikta vismaz trīs mēnešu laikā pēc darbinieka atstādināšanas.
Pret Covid-19 nevakcinētos darbinieku atlaišanas gadījumā tiks izmaksāta kompensācija viena mēneša algas apmērā.
Iepriekš valdība lēmusi valstī no 11.oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju. Vienlaikus nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Uzsvars likts uz darbu attālināti un valsts un pašvaldības iestādēs strādājošo pienākumu potēties pret Covid-19.
Konceptuāli atbalstītais Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projekts paredz, ka darba devējs būs tiesīgs nekavējoties atbrīvot darbinieku no amata pienākumu pildīšanas, ja viņam nebūs aktīva Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.
Tieslietu ministrija norādīja, ka, ja darbinieks nav ieguvis Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam.
Tai starpā likumprojekts paredz, ka, ja darba devējam normatīvajos aktos paredzēto prasību vai citu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pārcelt darbinieku citā piemērotā darbā vai amatā vai nodrošināt darbinieka darba pienākumu veikšanu attālināti, darba devējam ir tiesības līdz brīdim, kad darbinieks iegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darbinieku atstādināt no darba vai noteikt dīkstāvi darbinieka vainas dēļ, par atstādināšanas vai dīkstāves laiku viņam neizmaksājot darba samaksu.
Darba devējam, izņemot darba devēju valsts pārvaldē, ir tiesības par atstādināšanas laiku saglabāt darba samaksu.
Ja pēc maksimālā atstādināšanas laika jeb trīs mēnešiem vai dīkstāves darbinieka vainas dēļ, kura ilgst vairāk par trim mēnešiem, darbinieks bez attaisnojoša objektīva iemesla nebūs ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darba devējam būs tiesības nekavējoties izbeigt darba (dienesta) tiesiskās attiecības ar viņu, izmaksājot atlaišanas pabalstu viena mēneša darba algas (mēnešalgas) apmērā, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga, - viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.