Kultūras ministrija (KM) aprēķinājusi, ka jaunās LNB ēkas uzturēšana gadā nodokļu maksātājiem izmaksās aptuveni trīs miljonus eiro, kas ir būtiski vairāk, nekā mēs pašlaik maksājam par pašreizējo LNB sešu ēku ekspluatāciju (420 000 eiro gadā). Visu LNB šobrīd izmantoto telpu kopējā platība ir apmēram 17 000 kvadrātmetru, jaunās ēkas platība ir 2,5 reizes lielāka - 45 250 kvadrātmetru. Rodas pamatots jautājums: ja jaunuzceltās ēkas platība ir tikai divarpus reižu lielāka, kādēļ ekspluatācijas izmaksas ir septiņas reizes dārgākas?
KM pārstāvis Uldis Zariņš Dienai skaidro, ka veco ēku un jaunās LNB ekspluatācijas izmaksas tiešā veidā salīdzināt nebūtu korekti, jo ir gana daudz būtisku atšķirību. Turklāt LNB jaunajā ēkā piedāvās daudz plašāku un atraktīvāku pakalpojumu klāstu - tai skaitā izstādes, koncertus, konferences, seminārus un apmācības. Apmeklētājiem būs pieejami arī diennakts pakalpojumi, līdz ar to būtiski palielināsies LNB klientu skaits. Tādējādi, kā uzsver Zariņš, var pieņemt, ka ekspluatācijas izmaksas attiecībā pret bibliotēkas apmeklējumu nemaz nebūs ievērojami augstākas par šībrīža izmaksām. Jāpiebilst, ka visi jaunās LNB ēkas ekspluatācijas izdevumi ir provizoriski, balstīti uz būvinženieru aprēķiniem, līdz ar to realitātē var būt korekcijas.
Viena no pozīcijām, kur izmaksas jaunajā LNB ir būtiski augstākas, ir izdevumi par elektroenerģiju. Pašreizējo sešu LNB ēku elektrības rēķins ir 86 000 eiro, jaunajā ēkā tas sasniegs 770 000 eiro. Galvenais iemesls izdevumu kāpumam - jaunās ēkas infrastruktūra un inženiertehniskais aprīkojums ievērojami atšķiras no vecajām ēkām. Tā, piemēram, šobrīd LNB izmantotajā ēkā kopā ir trīs lifti, bet jaunajā LNB ēkā to būs 11, kā arī elevators. Jaunā ēka būs aprīkota ar ventilācijas un klimata iekārtām, kādu pašreizējās ēkās nav. Tas nozīmē, ka LNB varēs nodrošināt pienācīgu mikroklimatu grāmatu uzglabāšanai, kas šobrīd nenovēršami tiek bojātas, taču līdz ar to pieaugs arī izmaksas. Arī IT un audiovizuālais aprīkojums jaunajā ēkā būs ievērojami daudzskaitlīgāks nekā šobrīd. Ietekmi uz resursu patēriņu atstāj pat tādi faktori kā ievērojami lielāks labierīcību skaits jaunajā ēkā, kā arī ēdināšanas iestāžu darbošanās, kas arī patērēs kā ūdeni, tā elektrību. Zariņš gan uzsver, ka jaunajā LNB ēkā pastiprināti ticis domāts par elektroenergoefektivitāti, lai taupītu līdzekļus. Tā, piemēram, īpaša sistēma pārraudzīs apkures un vēdināšanas sistēmas un ļaus īstenot šo sistēmu attālinātu uzraudzību no centrālās vadības pults, kas automātiski nodrošinās optimālu ekspluatācijas režīmu. Ēkas energoefektivitāti ļaus uzlabot arī tādi samērā vienkārši, taču efektīvi risinājumi kā kustību sensoru izmantošana automātiskai apgaismojuma ieslēgšanai un izslēgšanai un plašs ekonomisko un LED lampu pielietojums.
Visu Rūtas Kesneres rakstu "Trīs miljoni eiro katru gadu" lasiet otrdienas, 7.janvāra, laikrakstā Diena!