Gaidošā imigrācijas politika

Koncepcija, kuru pirmdien izskatīja valdības komitejas sēdē, ministriju gaiteņos un ekspertu vidū ir ceļojusi ilgi – ekspertu grupu izveidoja vēl Laimdotas Straujumas valdība 2012. gadā. Tā līdz 2018. gada beigām paredz izstrādāt jaunu Imigrācijas likumu. Providus pētniece Agnese Lāce atzīst, ka tas ir ļoti ilgs laiks, taču ātrāk to neizdotos pieņemt Saeimas vēlēšanu gaisotnes dēļ. Turklāt NA vadītajai Tieslietu ministrijai (TM) ir iebildumi pret atsevišķiem punktiem koncepcijā. Arī premjers Māris Kučinskis (ZZS) komitejas sēdē atzina, ka koncepcijas tālākai virzībai nav juridiska, bet gan politiska rakstura šķēršļi. Koalīcija par šo jautājumu lemšot tuvāko nedēļu laikā, Dienai sacīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Tomēr kopumā šādas koncepcijas izstrāde ir vērtējama ļoti pozitīvi, jo mazina birokrātisko smagnējumu, kas saistīts ar ārzemnieku nodarbināšanu, uzsver eksperte.

"Pat tāds vienkāršs risinājums, kā daudzus no pakalpojumiem nodrošināt elektroniski, jau vien ir lieliski, jo atvieglo gan Latvijas darba devēju, gan darba ņēmēju un potenciālo investoru dzīvi," piebilst Lāce.

Viens no TM iebildumiem gan ir saistīts ar ierosinājumu Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā dot iespēju ārzemniekiem ievietot savu CV, lai darba devējiem būtu vienkāršāk atrast viesstrādniekus. Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze uzsver, ka jaunais likums būs vieglāk uztverams, jo pašreizējais likums ik gadu piedzīvo vairāk vai mazāk būtiskus grozījumus. "Līdzšinējā likuma piemērošana un interpretācija ir kļuvusi ļoti sarežģīta," atzīst Roze.

Galvenās NA bažas ir par to, ka ar jauno likumu valdībai būtu tiesības noteikt profesijas, kurās var maksāt nevis valstī, bet gan attiecīgajā nozarē esošo vidējo algu. Trīs ceturtdaļas nozaru vidējā alga ir mazāka par vidējo atalgojumu valstī, tādējādi arī "Rimi kasēs varētu strādāt viesstrādnieki", jo attiecīgajā profesijā vidējā alga ir krietni zemāka par vidējo algu valstī. PMLP pārstāve Roze gan uzsver, ka tās būs nozares, kurās vērojams būtisks darbaspēka trūkums, un kasieri šajā kategorijā neietilpst. Savukārt otrs NA iebildums ir par to, ka koncepcijā ir atsauce uz "reģistrētām partnerattiecībām" – tiesību institūtu, kāds Latvijā nepastāv un kur likumdevējs ir skaidri pateicis savu nostāju. Koncepcija paredz piešķirt tiesības uz ģimenes apvienošanu Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu reģistrētajiem partneriem. Roze to dēvē par pārpratumu un bažas noraida. "Noteikumos ir skaidri pateikts, ka šīs tiesības attiecas tikai uz ieceļošanu un uzturēšanos, nevis attiecību statusu. Mēs neparedzam reģistrēt partnerattiecības," skaidro Roze. Koncepcija paredz daudz būtisku izmaiņu arī attiecībā uz ārzemju investoriem, studentiem, pastāvīgās uzturēšanās atļaujām.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 13.novembra laikrakstā Diena!