Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 18. aprīlis
Laura, Jadviga

Gada laikā Latvijā nodoti vairāk nekā 250 miljoni tukšo depozīta iepakojumu; aktīvākais periods - vasara

Depozīta sistēmas darbības pirmajā gadā Latvijā nodoti vairāk nekā 250 miljoni tukšo depozīta iepakojumu, šodien preses konferencē sacīja SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Aktīvākie periodi depozīta iepakojumu nodošanai darbības pirmajā gadā bijušas Jāņu brīvdienas, kad dienas laikā nodoti vidēji 1,49 miljoni iepakojumi, kam seko vasaras sezonas noslēgums ar 1,66 miljoniem iepakojumu dienā un gadumija ar 1,18 miljoniem iepakojumu dienā.

DIO dati liecina, ka iedzīvotāji vienā reizē vidēji darba dienā nodod 18 iepakojumus, bet brīvdienās - 20. Lielākā kupona summa par atgriezto iepakojumu pagājušajā gadā bija 99,9 eiro, kas ir gandrīz 1000 nodoto iepakojumu.

Visvairāk pērn atgrieztas alus pudeles un ūdens pudeles, bet vismazāk - bezalkoholiskais vīns. Atkārtotai uzpildei nodoto iepakojumu skaits depozīta sistēmas darbības pirmajā gadā ir aptuveni 46,4 miljoni vienību.

Stūrītis arī minēja, ka savāktā un pārstrādātā depozīta iepakojuma īpatsvars galvenokārt ir sasniedzis Ministru kabineta noteiktos mērķus. Patlaban dati rāda, ka vienīgais, kas nav sasniegts, ir savāktā plastmasas iepakojuma apmērs, kas atpaliek par 7% no paredzētā.

Taujāts par savākto iepakojumu pārstrādi, Stūrītis norādīja, ka PET pudeles pārstrādā "PET Baltija" Jelgavā, stikls tiek pārstrādāts Lietuvā, bet alumīnijs - Vācijā.

Komentējot nākotnes plānus, Stūrītis sacīja, ka DIO šogad cer iepakojuma atgriešanas rādītāju kāpināt līdz 88%. Patlaban tie ir aptuveni 80% no saražotajiem un tirgū laistajiem depozīta iepakojumiem.

Līdztekus gada laikā DIO iecerējis optimizēt taromātu tīklu, tostarp ieviest lielas kapacitātes taromātus, strādāt pie izglītojošu materiālu izstrādes un iekļaušanas pamatskolu un vidusskolu biežāk izmantotajās izglītības platformās, kā arī izstrādāt vadlīnijas publisku pasākumu rīkotājiem par to, kā savākt depozītu, piemēram, lielos kultūras pasākumos.

Gada laikā paredzēts samaksāt 10 miljonus eiro tirgotājiem par depozīta apkalpošanu. Vienlaikus no ražotājiem par dalību depozīta sistēmā plānots iekasēt aptuveni 12 miljonus eiro. Par to, vai tas ir vairāk vai mazāk, nekā iepriekš iekasētais dabas resursu nodoklis, konferences dalībnieki skaidru atbildi nesniedza.

Taujāts par tirgotājiem reģionos un problēmām, kas saistītas ar depozīta sistēmas uzturēšanu mazajos lauku veikalos, Stūrītis minēja, ka kopumā šajās vietās nodoto iepakojumu apmērs nav liels - tie ir aptuveni 100 iepakojumi dienā, turklāt DIO ir pretimnākoši un pēc vajadzības nodrošina biežāku vai retāku nodoto iepakojumu savākšanu.

Vaicāts, vai viena ārpustelpu depozīta punkta izvietošana mazākās pilsētās vai ciematos atrisinātu tirgotāju pārmetumus, Stūrītis sacīja, ka šādu ieceri var īstenot, ja apvienojas vairāki tirgotāji. "Šādos depozīta sistēmas kioskos vidēji dienā tiek nodoti 2000 līdz 10 000 iepakojumu, bet pie nelieliem apjomiem, kādi tie ir mazajās tirdzniecības vietās, šāda pieņemšanas punkta uzstādīšana nebūtu racionāls sistēmas līdzekļu izmantojums," komentēja Stūrītis.

Tikmēr Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga konferencē sacīja, ka patlaban Latvijā strādā 1400 depozīta pieņemšanas vietas, no kurām 1000 ir automatizētas, bet 400 - manuālas. Viņa norādīja, ka šis skaitlis ir mainīgs, jo mainās tirdzniecības vietu skaits, tomēr taromātu un depozīta sistēmas pirmā gada darbību viņa vērtē kā labu.

Baklāne-Ansberga arī norādīja, ka līgums ar DIO slēgts uz septiņiem gadiem un turpmāko sešu gadu laikā nav plānotas būtiskas izmaiņas. Strādāts tiks galvenokārt pie pilnveidojumiem pēc nepieciešamības, tostarp taromātu pieejamības.

Komentējot lielākos izaicinājums depozīta sistēmas darbības pirmajā gadā, VVD ģenerāldirektore minēja tirgotāju sūdzības par higiēnas prasību nodrošināšanu, uzglabāšanas telpu trūkumu un darbinieku papildu slodzi. Viņa piebilda, ka šie pārmetumi galvenokārt saistīti ar darbinieku nepatiku pret jaunajiem pienākumiem un to, ka uzņēmumu īpašnieku vērtību skalā vides ilgtspējai ir zema prioritāte.

Lai risinātu radušās problēmas, VVD kopā ar Pārtikas un veterināro dienestu izstrādājis uzskates materiālu higiēnas prasību īstenošanai. Vienlaikus Baklāne-Ansberga sacīja, ka tirgotājiem jāpierod pie jaunās realitātes un jānodrošina depozīta sistēmas darbība, turklāt izlietoto alus pudeļu pieņemšana daudzviet notikusi jau iepriekš.

Par nepiedalīšanos depozīta sistēmā gada laikā tirgotājiem izdoti 22 izpildrīkojumi un piemērota piespiedu nauda kopumā 20 850 eiro apmērā. Pēc VVD ģenerāldirektores sacītā, patlaban depozīta sistēmā neiesaistās 12 tirgotāji 47 tirdzniecības vietās. Lielākais no šiem pārkāpējiem bijis tirdzniecības tīkls "Beta", kam vēl šonedēļ VVD atgādinājis par noteiktajām prasībām.

Baklāne-Ansberga minēja, ka pārbaudes veiktas ne tikai pie tirgotājiem, bet arī ražotājiem. Kopumā veiktas astoņas tematiskās pārbaudes, kuru rezultātā VVD papildus uzņēmumiem aprēķinājis dabas resursu nodokli 10 256 eiro apmērā. Pārbaužu gaitā noslēgti seši līgumi ar ražotāju atbildības sistēmām.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 1.februārī Latvijā darbību sāka depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem. Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas