Vāvere ir neliels grauzējs, un raksturīga tās pazīme ir garā, kuplā aste un ausis ar matu pušķiem galos. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava zoologs Jānis Ozoliņš pavēstījis, ka sugas nosaukums tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "parastais, kas sēž savas astes ēnā".
Latvijā mītošo vāveru apmatojuma krāsa vasarā parasti ir sarkanbrūna, bet ziemā – pelēcīga. Vāveres sastopamas skujkoku un jauktajos mežos, kā arī dārzos, parkos un kapsētās. Dzīvošanai ierīko midzeņus, kas var atrasties koku dobumos vai putnu būros. Ja dobumi nav pieejami, vāveres veido bumbveida midzeņus no koku zariņiem, ķērpjiem un sausām lapām. Tās pārtiek galvenokārt no egļu un priežu sēklām, ziemā – arī no koku pumpuriem. Par vāveres klātbūtni teritorijā liecina raksturīgie pēdu nospiedumi, kā arī barošanās pazīmes – čiekuru zvīņu un seržu kaudzītes, kā arī sašķelti lazdu rieksti.
Gada dzīvnieks ir viena no iemīļotākajām Dabas muzeja aktivitātēm, un kopš akcijas pirmsākumiem 2000. gadā šis gods ticis virknei dzīvnieku. Šoreiz aptaujā internetā un muzejā tika saņemti vairāk nekā 2600 balsojumi, un īpaši sīva konkurence izvērtās starp brūnkrūtaino ezi un parasto vāveri, attiecīgi 683 un 694 balsis. Tam sekoja rudā lapsa (404 balsis), Latvijas lielākais dzīvnieks alnis (367 balsis) un sermulis (294 balsis). Bet stabilā pēdējā vietā ar 252 balsīm palika pelēkais zaķis.
meža vecis
pļavu tilbīte
Enģeļa viesis