Viņš arī solīja, ka fotoradaru atrašanās vietas laikus tiks publicētas, lai ar tām varētu iepazīties sabiedrība. CSDD un Valsts policijas pārstāvji komisijā atzina, ka nepieciešams ieviest arī pārvietojamos radarus.
Šobrīd komisijā turpinās diskusijas par fotoradaru ieviešanas plāniem un problēmām. Valdība augustā atbalstīja fotoradaru ieviešanas risinājuma variantu, kas paredz, ka CSDD ir atbildīga par fotoradaru iegādes un darbības nodrošināšanu. Valdība gan uzdeva sagatavot plašāku informāciju par fotoradaru tehnoloģijām, proti, kāda ir atšķirība starp lāzera un doplera tehnoloģiju fotoradariem, kādas ir to izmaksas un kā tie darbojas.
Sākotnēji bija iecerēts, ka valsts līdz 2017.gadam katru gadu stacionāro fotoradaru iegādei un uzstādīšanai plāno tērēt 700 000 latu jeb kopumā 3,5 miljonus latu. No 2013. līdz 2017.gadam ik gadu paredzēts iegādāties 20 fotoradarus. To pirkšanai paredzēts izmantot CSDD peļņas līdzekļus.
2.decembrī Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors Andris Lukstiņš Ceļu satiksmes drošības padomes ārkārtas sēdē paziņoja, ka Saeima ir devusi tiesības CSDD uzstādīt radarus un tagad CSDD ir jāslēdz deleģējuma līgums ar Valsts policiju.
Direkcija arī jau gatavo iepirkumu un sola darīt visu, lai 2014.gadā stacionāros radarus varētu uzstādīt.
"Tas, vai izdosies, ir atkarīgs no pārsūdzēšanām un citām problēmām, taču darīsim visu un ceram, ka 2014.gadā stacionārie radari tiks ieviesti," sēdē norādīja Lukstiņš. CSDD arī uzskata, ka jāatjauno un jāpaplašina pārvietojamo radaru darbība.
Privātā komersanta Vitronic fotoradari no Latvijas ceļiem tika aizvākti pagājušā gada decembrī, savukārt policija joprojām izmanto pirms vairākiem gadiem iegādātos savus četrus fotoradarus.