Padomē darbosies eksprezidenti Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers un Andris Bērziņš, kā arī pašreizējās valsts augstākās amatpersonas - Ināra Mūrniece (NA), Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) un kultūras ministre Dace Melbārde (NA).
Tiekoties padomes locekļiem, visi bijuši vienisprātis, ka valsts svētkos jābūt iesaistītiem kā Latvijas iedzīvotājiem, tā arī tautiešiem ārvalstīs un ir jāizmanto iespēja visai pasaulei atgādināt par Latviju un tās tautu.
"Valsts dibināšanas svinības vairāku gadu garumā ir unikāls un krāšņs notikums, kas atgādinās par 1918.gada 18.novembrī liktajām pamatvērtībām, tālo ceļu uz Latvijas neatkarību un iezīmēs valsts nākotnes vīziju. Tāpēc jo īpaši svarīgi šajos svētkos ir apzināties, ka cilvēki ir Latvijas lielākā vērtība un tikai viņu iesaistīšana svētku rīkošanā un svinēšanā spēs nodrošināt, ka mūsu valsts simtgade kļūst par visas tautas svētkiem," tikšanās laikā teicis Vējonis. Pēc prezidenta domām, liels ieguvums svētku rīkošanā būs eksprezidentu idejas un pieredze.
Praktiskie jautājumi valsts dzimšanas dienas vērienīgo norišu plānošanā turpmāk būs Kultūras ministrijas paspārnē esošā Latvijas valsts simtgades biroja pārziņā, savukārt Simtgades padome, tiekoties vairākas reizes gadā, sekos līdzi svētku plānošanas ideoloģiskajai ievirzei, piedāvās savus ierosinājumus un vērtēs pārējo svētku organizācijā iesaistīto institūciju veikumu nacionālo programmu, privāto iniciatīvu un starptautisko pasākumu koordinēšanas jomā.
Tikšanās laikā apspriests arī virsmērķis - Latvijas sabiedrības valstsgribas un piederības stiprināšana. Padomes locekļi atzinuši, ka liela uzmanība jāpievērš dažādu nozaru ministriju sadarbībai, pašvaldību iesaistīšanai, kā arī valsts simbolu attīstībai, mudinot cilvēkus līdzdarboties ar savām iniciatīvām, darbiem, pieredzi un zināšanām.
Nākamo tikšanos Simtgades padome varētu rīkot nākamā gada sākumā.