Konsolidētajā kopbudžetā pērn bija 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji.
FM skaidroja, ka tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1,258 miljardiem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017.gadā, sasniedzot 10,883 miljardus eiro.
Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018.gadā palielinājās par 1,252 miljardiem eiro jeb 12,7% un bija 11,098 miljardi eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.
Nozīmīgs izdevumu pieaugums bija pašvaldību budžetos, kur pērn bija par 136,2 miljoniem eiro lielāks deficīts nekā 2017.gadā, veidojot 150,5 miljonus eiro. To noteica būtiski augstāki kapitālie izdevumi - pieaugums par 156,2 miljoniem eiro, pamatā ES fondu projektu īstenošanai, kā arī izdevumu palielinājums atlīdzībai - pieaugums par 74,3 miljoniem eiro.
Valsts konsolidētā budžeta līmenī deficīta apmērs bija par 142,7 miljoniem eiro mazāks nekā 2017.gadā, veidojot 64,6 miljonus eiro, tostarp valsts pamatbudžetā deficītam sasniedzot 302,1 miljonu eiro, bet valsts speciālā budžeta līmenī veidojoties 202,2 miljonu eiro pārpalikumam. Valsts konsolidētajā budžetā ietilpstošajā atvasināto publisko personu budžetā, ko veido universitātes, zinātniskās institūcijas un citas organizācijas, 2018.gadā bija 35,2 miljonu eiro pārpalikums.
2018.gadā konsolidētajā kopbudžetā lielākais ieņēmumu pieaugums bija nodokļu ieņēmumos. Tie 2018.gadā bija par 642,5 miljoniem eiro jeb 8% lielāki nekā 2017.gadā. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi pērn bija par 343,9 miljoniem eiro jeb 14,8% lielāki nekā 2017.gadā, ko pamatā sekmēja nozīmīgais darba samaksas kāpums valstī, tostarp saistībā ar minimālās algas celšanu, kā arī nodarbinātības pieaugums.
Tāpat sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes palielināšana par vienu procentpunktu kopbudžetā nodrošināja 85,6 miljonu eiro ieņēmumus, kas tika novirzīti veselības nozarei. Mazākā mērā palielinājās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, ko ietekmēja ienākumu nevienlīdzības mazināšanai ieviestais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī atvieglojuma par apgādībā esošu personu un pensionāru neapliekamā minimuma palielināšana.
Nodokļu reformas radīto efektu kompensēja būtiska darba samaksas fonda palielināšanās, tādējādi IIN ieņēmumi pērn pieauga par 36,2 miljoniem eiro jeb 2,1%. Savukārt pāreja uz jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu, kuras ietvaros viens no pasākumiem bija avansa maksājumu atcelšana no iepriekšējā gada 1.jūlija, skaidro UIN ieņēmumu sarukumu kopumā 2018.gadā par 121,6 miljoniem eiro jeb 28,6%.
2018.gadā, ieviešot vairākus ar nodokļu reformu saistītus pasākumus pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, kā arī attīstoties ekonomikai un palielinoties iedzīvotāju pirktspējai, bija arī nozīmīgs pieaugums PVN ieņēmumos, kas pērn bija par 269,2 miljoniem eiro jeb 12,3% lielāki nekā 2017.gadā. Tāpat par 122,2 miljoniem eiro jeb 13,5% palielinājās akcīzes nodokļa ieņēmumi, ko ietekmēja ne vien pirktspējas kāpums, bet arī akcīzes preču nodokļu likmju celšana, aktīvā tirdzniecība pierobežā un akcīzes preču nelegālās aprites ierobežošana.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts par 100,9% jeb pārsniegts par 76,7 miljoniem eiro. Lielāki, nekā plānots, bija UIN ieņēmumi - par 71,3 miljoniem eiro lielāki, kas skaidrojams ar iemaksu straujāku kāpumu pēc UIN deklarāciju par 2017.gada rezultātiem. Sociālās apdrošināšanas iemaksu plāns speciālajā budžetā tika pārsniegts par 15,8 miljoniem eiro jeb 0,6%, bet PVN un akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns kopbudžetā tika pārsniegts mazākā apmērā, attiecīgi par 5,8 miljoniem eiro jeb 0,2% un par 4,2 miljoniem eiro jeb 0,4%.
Precīzi atbilstoši plānotajam kopbudžetā saņemti IIN ieņēmumi - 100% plāna izpilde, turpretī par 13,8 miljoniem eiro jeb 5,8% mazāki, nekā plānots, bija nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi, ko noteica kadastrālo vērtību samazināšanās zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kurai kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums - kultūras piemineklis, kā arī pašvaldību noteiktie NĪN atvieglojumi.
Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu palielināšanos kopbudžetā 2018.gadā ietekmēja gan noslēguma maksājumu no Eiropas Komisijas saņemšana par 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda īstenošanu, gan arī maksājumi par šobrīd īstenotajiem ES fondu projektiem. Tādējādi kopējie ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi pērn bija par 402,1 miljonu eiro jeb 55,2% lielāki nekā 2017.gadā.
Tāpat lielāki nekā 2017.gadā bija nenodokļu ieņēmumi - tie palielinājās par 183,3 miljoniem eiro jeb 34,3%, kas galvenokārt skaidrojams ar atsevišķu darījumu norisi, kas atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai faktiski tiks izslēgti vai koriģēti. Nenodokļu ieņēmumu plāns pamatbudžetā izpildīts par 139,4% un virsplāna ieņēmumi veidoja 172,7 miljonus eiro.
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi pērn palielinājās līdzīgā apmērā kā ieņēmumi. Kapitālie izdevumi pieauga par 231,1 miljonu eiro jeb 24,1%, kas skaidrojams ar aktīvāku ES fondu investīciju ieplūdi tautsaimniecībā, izdevumiem strauji pieaugot tieši pašvaldībās. Aktīvāka nekā 2017.gadā ES fondu investīciju ieplūde pērn bija vērojama visa gada garumā. Lai šos ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības projektus varētu sekmīgi turpināt īstenot, vienlaikus sākot jaunus plānotos un apstiprinātos projektus, Ministru kabinets 2018.gada 16.oktobrī lēma atļaut paredzēt valsts budžetā papildu 232 miljonus eiro šo projektu īstenošanai, par ko paredzami ES un ārvalstu finanšu resursu ieņēmumi valsts budžetā turpmākajos gados.
Finansējuma palielinājums veselības nozarē, kā arī pieaugošas dotācijas publiskā sektora iestādēs un komersantos ES fondu projektu realizācijai, noteica subsīdiju un dotāciju izdevumu palielināšanos par 374,4 miljoniem eiro jeb 19,7%. Savukārt palielinoties izdevumiem Nacionālo bruņoto spēku darbības nodrošināšanai, preču un pakalpojumu izdevumi kopbudžetā kāpa par 219 miljoniem eiro jeb 16,7%.
Izdevumi sociālajiem pabalstiem pērn palielinājās par 235,7 miljoniem eiro jeb 8,3%. Pensiju izdevumi, ko lielākoties ietekmē indeksācija un likumdošanas izmaiņas, kopbudžetā bija par 157,2 miljoniem eiro jeb 8,1% lielāki nekā 2017.gadā, tikmēr izdevumi pārējiem pabalstiem, ko vairāk ietekmē vidējās apdrošināšanas iemaksu algas izmaiņas, palielinājās par 78,5 miljoniem eiro jeb 8,9%.
Ģimenes valsts pabalsta izdevumi palielinājās par 31 miljonu eiro, bet slimības pabalstu un bezdarbnieka pabalstu izdevumiem bija kāpums par attiecīgi 14,8 miljoniem eiro un 7,1 miljonu eiro. Ģimenes valsts pabalsta izdevumu palielināšanos ietekmēja no 2018.gada 1.marta ieviestā piemaksa par divu un vairāku bērnu audzināšanu, tāpat izdevumu pieaugumu ietekmēja saņēmēju loka paplašināšana.
Izdevumi atlīdzībai kopbudžetā bija par 163,7 miljoniem eiro jeb 7,2% lielāki nekā 2017.gadā, kas saistāms gan ar minimālās algas palielināšanu valstī, gan arī valdības lēmumiem par atalgojuma paaugstināšanu vairākās nozarēs. Lielākais izdevumu kāpums atlīdzībai bija aizsardzības, veselības un tieslietu resoros, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā, pašvaldību darbiniekiem un pedagogiem.