"Komisija izvirzīja Lūša kandidatūru administratora amatam, jo uzskatīja šo kandidātu par profesionāli atbilstošu, taču pēc tam tika saņemta papildu informācija no tiesībsargājošajām institūcijām, un šī kandidatūra tika atsaukta. Saņemtā informācija ir saistīta ar izvirzītā kandidāta reputāciju, kā arī sabiedrības pastiprināta uzmanība šim aspektam apgrūtinātu maksātnespējas procesa veiksmīgu gaitu, kas ir būtiski, lai realizētu visas kreditoru intereses," teikts FKTK paziņojumā.
FKTK pēc konsultācijām, tostarp ar tiesībsargājošajām institūcijām, pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas administratoru virzīt I.Goldmani, kurš savus pienākumus realizēs kopā ar zvērinātu auditoru kompāniju SIA Deloitte Latvia, kurai ir pieredze tāda maksātnespējas procesa realizēšanā, kura rezultātā tika atjaunota kredītiestādes maksātspēja AS Rīgas Komercbanka, kā arī komercbankā Paritāte. Maksātnespējas administratoram juridisko atbalstu sniegs advokātu birojs VARUL, un visu maksātnespējas administratora darbību uzraudzīs FKTK.
Ņemot vērā, ka tiesībsargājošo institūciju sniegtā informācija ir klasificēta, tad papildu komentārus FKTK publiski par to nesniegs.
Jau ziņots, ka FKTK 1.decembrī iesniedza Rīgas apgabaltiesā pieteikumu par Latvijas Krājbankas maksātnespēju un lūdza Rīgas apgabaltiesu lemt par A.Lūša apstiprināšanu par Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesa administratoru.
Premjers Valdis Dombrovskis 7.decembrī LNT raidījumā atzina, ka paudis "zināmas bažas" par A.Lūša kandidatūru gan Jelgavas gadījuma, gan "citu signālu, kurus esam saņēmuši", dēļ.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka A.Lūsis pirms dažiem gadiem ar citu maksātnespējas lietu saistītā kriminālprocesā desmit dienas pavadījis apcietinājumā. A.Lūsis 2005.gadā bija bija aizturēts desmit dienas - no 7.marta vakara, kad viņš kopā ar toreizējo Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu (ZZS) devās uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policiju sniegt liecības tā paša gada janvārī sāktajā krimināllietā par maksātnespējīgās Jelgavas siltumtīklu uzņēmums bilances aktīvu iznomāšanu, līdz 18.martam, kad Rīgas apgabaltiesa viņu atbrīvoja no apcietinājuma.
A.Lūsis iepriekš pauda viedokli, ka ap šo procesu notiekot "tumšas, aizmuguriskas spēles".
A.Lūsis arī izteicies, ka viņa iepriekšējā profesionālā darbība nerada šķēršļus ieņemt Krājbankas maksātnespējas procesa administratora amatu. Viņš jau 17 gadus darbojas maksātnespējīgo uzņēmumu administrēšanā, un viņa profesionālā piemērotība un reputācija nav tikusi nopietni apšaubīta.
A.Lūsis norāda, ka galvenie dokumenti par aizturēšanu, atbrīvošanu un Finanšu policijas lēmumu izbeigt lietu nodarījuma sastāva trūkuma dēļ bijuši Maksātnespējas administrācijas un Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas rīcībā, kura pieņēmusi lēmumu par viņa kandidatūras virzīšanu Krājbankas maksātnespējas administratora amatam.
A.Lūša skatījumā, viņa aizturēšanas un krimināllietas ierosināšanas pamats bija "vienas politiskās partijas biedra, Jelgavas domes deputāta, iesniegums Finanšu policijai par it kā pieļautiem pārkāpumiem" toreiz maksātnespējīgā uzņēmuma pārvaldīšanā. Finanšu policija lietu izmeklēja, bet iesniegumā minētie apgalvojumi neapstiprinājās: krimināllieta tika slēgta, jo nebija nozieguma sastāva.