Tā nav kāda utopiska ainiņa no kovida ietekmētas nākotnes, kā arī tā nav reāla saruna Rīgā. Taču šāda domu apmaiņa kopš 19. marta noteikti var notikt Berlīnē, kur priekšnoteikums teātru un koncertu apmeklēšanai ir pēdējo 12 stundu laikā veikts negatīvs Covid-19 tests. Jāpiebilst, ka berlīnieši reizi nedēļā šādu testu var veikt bez maksas. Šāda kārtība Vācijā ir tikai galvaspilsētā pilotprojekta ietvaros, kas ilgs līdz 4. aprīlim. To, vai projekts tiks turpināts, rādīs tā rezultāti.
Tiem, kuri nesaprot, kādēļ šāda prakse, kaut vai sākotnēji kā pilotprojekts, nevar tikt ieviesta arī Latvijā, jānorāda, ka arī Berlīne to atļāvās tikai tad, kad Vācijā 14 dienu kumulatīvais saslimšanas rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir 50. Latvijā tas ir 372.
Paraksti par teātri
Neraugoties uz to, ka Latvijā kumulatīvais saslimšanas rādītājs ir septiņas reizes augstāks nekā Vācijā, arī pie mums aizvien skaļākas kļūst prasības atvērt teātru durvis skatītājiem. Tā, piemēram, vietnē Manabalss.lv pēc režisora Viestura Roziņa iniciatīvas sākta balsu vākšana Par teātra mākslas pieejamību klātienē. Iniciatīvas pieteikumā teikts: ''Teātra māksla ir būtiska daļa no sabiedrības garīgās veselības. It īpaši krīzes apstākļos caur mākslas darba vērošanu notiek emociju ventilēšanas process, kas palīdz atjaunoties pēc fiziskas vai emocionālas slodzes, ar ko šobrīd saskaras gandrīz ikviens sabiedrības pārstāvis, kuru skārusi Covid-19 izraisītā krīze.(...) Īstenojot šo iniciatīvu, sabiedrībā mazināsies spriedze un pandēmijas izraisītā emocionālā krīze.''
Savukārt Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Ministru kabinetam aicina domāt par plānu, kādā sākt detalizēti analizēt šī brīža situāciju un veidot mehānismu teātru atlabšanai pēc krīzes. Plāns nepieciešams, lai, sasniedzot zināmu sabiedrības vakcinācijas līmeni vai ievērojot jau apstiprinātos drošības pasākumus, maksimāli ātri atsāktu valsts, pašvaldību un nevalstisko teātru darbību, tos atverot vismaz daļējam publikas apmeklējumam.
Vēstules autori atsaucas uz diviem respektabliem Vācijas pētījumiem, kuros cita starpā runāts par integrētu pieeju apmeklētāju pakāpeniskai atgriešanai teātros.
LTDS uzskata, ka ir jāvērtē individuālu vietu/ individuālu pasākumu riski un uz tiem jābalsta pasākumu nozares atvēršana, nevis jānosaka horizontāli, vispārēji nozares ierobežojumi. Vēstulē teikts: ''Norises vietas ir dažādas, pasākumu raksturs ir dažāds un attiecīgi arī nozares atvēršana būtu tam jāpakārto.''
Rādītāji pārāk augsti
Slimību profilakses un kontroles (SPKC) centrs ar preses sekretāres Ilzes Arājas starpniecību norāda, ka pašlaik, kad Latvijā ir būtiski augstāka saslimstība nekā Vācijā, turklāt strauji izplatās Lielbritānijas jaunais lipīgais celms, Berlīnes pilotprojektu mēs atļauties nevaram. Arāja, atsaucoties uz vīrusa 14 dienu inkubācijas periodu un to, ka pirmās dienas var būt bez simptomiem, norāda, ka konkrētā brīža negatīvais Covid-19 tests nedod 100% garantiju, ka cilvēks nav inficējies un nevar aplipināt citus. Tieši tādēļ, ieceļojot Latvijā vai atgriežoties no ārzemju brauciena, arī negatīva testa gadījumā ir jādodas pašizolācijā.
Līdz ar to, SPKC ieskatā, pagaidām teātri klātienē darbu atsākt nevar. Par to būtu iespējams runāt, kumulatīvajam saslimstības rādītājam nokrītot uz 200. Arī Veselības ministrijā norāda: ''Uzdevums sagatavot priekšlikumus drošai dzīvei Covid-19 apstākļos dots Operatīvās vadības grupai (OVG), kas, raugoties no epidemioloģiskās drošības, šobrīd vērtē visu, tostarp Kultūras ministrijas, iesniegtās prioritātes. No Veselības ministrijas puses vēlamies atgādināt, ka pārāk strauja drošības pasākumu mazināšana neizbēgami var veicināt jaunu saslimstības pacēlumu, kā tas jau šobrīd ir vērojams virknē ES valstu.''
Kultūras ministrs Puntulis skaidro: ''Kultūras ministrijā nodibināta darba grupa, kuras uzdevums ir modelēt kultūras nozares pakāpeniskas izejas no Covid-19 ierobežojumiem modeļus. Tajā darbojas ne tikai ministrijas, bet arī kultūras nozares profesionāļi gan no valsts, gan nevalstiskā sektora. Jau tagad ir skaidrs, ka pirmajiem durvis apmeklētājiem jāver muzejiem, kuri bija pēdējā nozare, kas ārkārtējās situācijas laikā pārtrauca darbību. Pie jebkura modeļa ir jābalansē sabiedrības prioritātes un epidemioloģiskie riski.''