EP vēlēšanās 2014.gadā iepriekšējās balsošanas iespēju izmantoja 100 755 jeb 6,84% vēlētāju, bet kopumā vēlēšanās piedalījās 30,24%.
Lielākā aktivitāte bijusi tieši Rīgas apgabalā - vēlēt devušies 60 022 jeb 14,37% balsstiesīgo.
Pēc aktivitātes tālāk seko Vidzeme, kur nobalsojuši 47 264 jeb 12,06% balsstiesīgo.
Kurzemē pie urnām devušies 16 894 jeb 9,12% iedzīvotāju, bet Zemgalē 18 937 jeb 8,95%.
Tikmēr mazākā vēlētāju aktivitāte bijusi Latgalē, kur nobalsojuši 14 331 jeb 6,97% vēlētāju.
Trešdien, kad iecirkņi bija atvērti trīs stundas, pie vēlēšanu urnām devās 2,57% balsstiesīgo, ceturtdien trīs stundu laikā nobalsoja vēl 1,92%, bet piektdien, kad iecirkņi bija atvērti visilgāk, proti, desmit stundas, vēlēt devās vēl 6,66% no balsstiesīgajiem.
Kopumā 2019.gada EP vēlēšanām reģistrēti 1 411 955 balsstiesīgie.
Iepriekšējā balsošana notika trīs dienās - ik dienu vairākas stundas. Šajā laikā tika paredzēta iespēja vēlēt jebkurā iecirknī - šajā gadījumā iecirknis, kurā vēlētājs reģistrēts, un iecirknis, kurā vēlētājs balso, tiešsaistes sistēmā apmainījās ar informāciju, lai pārliecinātos, ka konkrētais cilvēks jau nav nobalsojis.
Pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā, trešdien, šī sistēma tehnisku iemeslu dēļ nebija pieejama aptuveni piecas minūtes, bet ceturtdien tā nestrādāja visu iecirkņu darba laiku. Kā novēroja aģentūra LETA, tā dēļ vairākiem simtiem balsstiesīgo, kas vēlējās piedalīties iepriekšējā balsošanā, nācās pamest vēlēšanu iecirkņus nenobalsojušiem.
Ņemot vērā šo situāciju, Saeima dažās stundās pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, lai pēdējā iepriekšējās balsošanas dienā pagarinātu vēlēšanu iecirkņu darbu par četrām stundām - līdz plkst.20.
Vienlaikus sistēmas traucējumu dēļ CVK lēma piektdien, priekšvēlēšanu dienā, ļaut balsot tikai savos iecirkņos. Tomēr plkst.17 tika paziņots, ka traucējumi vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā ir novērsti, un atlikušās trīs stundas bija iespējams balsot jebkurā iecirknī.
Iespēju balsot citā iecirknī piektdien izmantojis 11 571 cilvēks, aģentūrai LETA apliecināja CVK vadītāja Kristīne Bērziņa. Savukārt visā iepriekšējās balsošanas laikā reģistrētas 21 002 iecirkņa maiņas.
EP vēlēšanu pamatdiena būs sestdien. Tad vēlētāji vārēs balsot tikai iecirknī, kurā ir reģistrēti.
Latvijas iedzīvotājiem jāievēl astoņi no kopumā 751 EP deputāta. Jaunais sasaukums strādās no 2019. līdz 2024.gadam.
Uz ievēlēšanu no Latvijas pretendē 16 saraksti un kopumā 246 deputātu kandidāti. Deputātu vietu sadalē nepiedalīsies tie kandidātu saraksti, kuri būs saņēmuši mazāk par 5% vēlētāju balsu.
Provizoriskie vēlēšanu rezultāti būs zināmi pusnaktī no 26. uz 27.maiju, kad noslēgsies vēlēšanas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
ar jaunāko informāciju papildināts virsraksts un pirmās sešas rindkopas