Sabalansētais scenārijs atbilst iepriekš EM izstrādātajā "Enerģētikas stratēģijas 2030" projektā paredzētajiem attīstības ceļiem, konservatīvais paredz darboties saskaņā ar līdzšinējo politiku un neko nemainīt, bet ambiciozais paredz lielāku uzmanību pievērst atjaunojamajai enerģijai.
Kā stāstīja ministrs, sabalansētais scenārijs paredz panākt, ka primārajā energobilancē atjaunojamie resursi veido 50%, transportā - 15%, samazināt importu uz pusi, kā arī palielināt energoefektivitāti.
Konservatīvais scenārijs paredz, ka atjaunojamie resursi energobilancē veidos 40%, transportā - 10%, imports samazināsies par 25%. Strādājot pēc šī scenārija, jārēķinās, ka tas ir lētākais un prasa mazākās investīcijas, taču tas var radīt papildu izmaksas nākotnē, pieaugot fosilo resursu cenai, teica Pavļuts. Un tas ir neprognozējami. Turklāt šajā scenārijā lielā mērā importa atkarība saglabājas.
Savukārt ambiciozais scenārijs paredz, ka atjaunojamie energoresursi energobilancē veido 60%, transportā - 20%, bet imports samazinās par trīs ceturtdaļām. Lai gan šajā scenārijā samazinās atkarība no fosilo resursu cenu izmaiņām, ir jautājums par atjaunojamo resursu cenām.
Pavļuts atturējās nosaukt konkrētas katra scenārija izmaksas, bet EM ir tās analizējusi, balstoties uz pieņēmumiem, piešķirot noteiktu zvaigznīšu skaitu. Secināts, ka ambiciozais scenārijs ir dārgākais, bet, ja pieskaita dažādus ieguvumus, piemēram, no savu resursu izmantošanas, energoefektivitātes palielināšanas un mazākiem cenu riskiem, līdzsvars mainās. Šādā gadījumā, pēc viņa teiktā, lētākais scenārijs ir sabalansētais.