Pirms gada trīs Baltijas valstis un Vācija parakstīja kopīgu nodomu protokolu par starpsavienojuma Baltic WindConnector izveidi. Šobrīd tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze, aplēšot ieguvumus gan Baltijas, gan Vācijas patērētājiem un elektroenerģijas ražotājiem. Bet, vērtējot iespējamos savienojumus, jāņem vērā arī potenciālā sinerģija ar citiem projektiem, piemēram, Elwind, kas varētu būt Latvijas pirmais atkrastes vēja parks (pēc 2030. gada), un ar to saistītais Latvijas un Igaunijas 4. starpsavienojums. Līdz ar to Augstsprieguma tīkla valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis teic, ka Baltic WindConnector varētu būt tieši pievienots šī savienojuma infrastruktūrai.
Visu Baltiju var uzskatīt par vienotu tirgu, jo savā starpā ir labi savienojumi. Tādēļ R. Irklis vērtē, ka jebkurš savienojums Vācijai ar Baltiju neatkarīgi no tā, ar kuru valsti tas būs, nodrošinās elektroenerģijas plūsmas starp Vāciju un visām trim Baltijas valstīm. Jāraugās no ekonomiskā pamatojuma, kādā veidā Baltijas kopējo saražotās enerģijas apmaiņu vislabāk veikt ar Vāciju. Primārais ir novērtēt izmaksas un ieguvumus abās pusēs un pieņemt lēmumu par labāko tehnisko izpildījumu.
Vairāk savienojumu
2020. gadā darbu sāka jaunuzbūvētais 3. Igaunijas un Latvijas starpsavienojums. Bet pagājušā gada beigās pārvades sistēmu operatori – Latvijas Augstsprieguma tīkls un Igaunijas Elering – parakstīja memorandu, lai varētu sākt darbu pie 4. Igaunijas un Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojuma. To plāno attīstīt starp Sāremā salu un Kurzemes piekrasti kā jūras kabeli.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 24. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00