Eksperti pauž, ka situācija būtiski uzlabosies jau samērā drīz - tiklīdz darbu sāks 700 megavatu pārvades kabelis starp Lietuvu un Zviedriju.
Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena uzsver, ka jau pašreizējie elektroenerģijas starpsavienojumi nodrošinājuši apstākļus un motivāciju tirgū ienākt vairākiem jauniem spēlētājiem, bet jauno savienojumu būvniecība tiek realizēta jau Eiropas Savienības kopējo projektu ietvaros. EM viedoklis ļauj secināt, ka tieši šiem projektiem pieejamais būtiskais līdzfinansējums ir viens no iemesliem, kāpēc Baltijas valstis nav steigušās šādus projektus īstenot agrāk un uz savu roku.
Pretstatā skaļi izskanējušajam pieņēmumam Latvijas energosistēmas starpsavienojumi, kurus veido 330 kilovoltu elektropārvades līnijas, nav uzskatāmi par vājiem. Saskaņā ar pārvades operatora Augstsprieguma tīkls (AST) datiem Latviju ar Igauniju savieno divas šādas elektropārvades līnijas, ar Lietuvu - četras, ar Krieviju - viena. Atkarībā no ražošanas apjomiem un kaimiņvalstīs veicamajiem remontdarbiem Latvijas un Igaunijas starpsavienojuma pieejamā jauda ir līdz 900 megavatiem, Lietuvas un Latvijas savienojama jauda - līdz 1300 megavatiem, Latvijas un Krievijas savienojuma jauda - ap 300 megavatiem.
Senāki AST pārskati liecina, ka savulaik Lietuvas un Igaunijas savienojumi bijuši ievērojami jaudīgāki - attiecīgi ap 2000 un 1200 megavatiem - un kopumā savienojumu jauda lielākoties divkārt pārsniegusi Latvijas kopējo patēriņu, kas aptuveni XX gadsimta astoņdesmito gadu beigās sasniedza 2000 megavatu. Tam par iemeslu galvenokārt bija fakts, ka vēsturiski Latvijā nebija attīstītas elektrības bāzes ražošanas jaudas un lielu daļu Latvijas patēriņa nodrošināja Lietuvā, Igaunijā un Krievijā strādājošās elektrostacijas, savukārt Latvija bija nozīmīgs elektrības tranzīta posms. AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks uzsver, ka situācija mainījusies līdz ar Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanu Lietuvā, samazinoties ražošanai reģionā un mainoties elektrības pārvades plūsmām, šo starpsavienojumu caurlaides spēja būtiski samazinājusies. Papildus tam augstsprieguma līniju caurlaidību ietekmē arī to novecošana - šāda problēma ir aktuāla Igaunijā.
Tomēr arī pašlaik starpsavienojumu jaudas joprojām kopumā raksturojamas kā lielas, norāda Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss un uzsver, ka attiecībā pret Latvijas patēriņa apjomu tās ir ievērojami lielākas nekā lielai daļai Ziemeļvalstu.
Visu rakstu "Nesteidzās un gaidīja ES līdzdalību" lasiet pirmdienas, 7.aprīļa, laikrakstā Diena!