Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Eksperts salīdzina Latvijas un Islandes ekonomiskās krīzes risinājuma modeļus

Briseles Eiropas politikas studiju centra (CEPS) direktors Daniels Gross salīdzinājis Latvijas un Islandes ekonomiskās krīzes risinājuma modeļus, norādot, ka abu mazo nāciju veiksmes stāsts nepiedāvā daudz vispārināmu mācību.

"Mazu valstu ekonomikas politika parasti interesē nelielu skaitu speciālistu. Taču ir laiki, kad mazu valstu pieredze tiek interpretēta visā pasaulē kā pierādījums, ka noteikta politiskā pieeja ir visefektīvākā," komentārā "Mācība no mazām valstīm" raksta Gross.

"Tagad Grieķija, Baltijas valstis un Islande bieži tie piesauktas strīdos par vai pret taupības pasākumiem," norāda eksperts.

Gross atsaucas uz amerikāņu ekonomistu Polu Krugmenu, kurš uzstāj, ka Islandes krīzes risinājums bez ārēji pieprasītiem taupības pasākumiem un ar nacionālās valūtas devalvāciju bijis labāks nekā Latvijas taupības pasākumi, jo Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) vēl joprojām ir par 10% zemāks nekā pirmskrīzes laikā.

"Tikmēr citi norāda, ka Igaunija pirmskrīzes laikā pieturējās pie stingra taupības režīma, izvairījās no finanšu krīzes un tagad atkal piedzīvo spēcīgu izaugsmi, turpretī Grieķija, kas pārāk ilgi atlika finanšu konsolidāciju, piedzīvoja dziļu krīzi un vēl joprojām cieš no recesijas," raksta Gross.

"Taču šo strīdu abas puses parasti izvairās pieminēt vairākus raksturlielumus un specifiskos sākuma apstākļus, kas tiešu salīdzinājumu padara par bezjēdzīgu."

Attiecībā uz Latviju Gross norāda, ka krīzes sākumā Latvijai, tāpat kā citām Baltijas valstīm, bija milzīgs tekošā konta deficīts, kas nozīmē, ka pirmskrīzes IKP līmenis nebija ilgtspējīgs, jo tam bija nepieciešama kapitāla ieplūšana virs 20% apmērā no IKP, lai finansētu pārmērīgo mazumtirdzniecības un būvniecības burbuli.

"Tādēļ, tiklīdz finanšu krīzes sākumā aptrūkās kapitāla ieplūšana, IKP strauja sarukšana bija nenovēršama. Ņemot to visu vērā, nav nekāds pārsteigums, ka Latvijas IKP tagad ir par 10% mazāks nekā pirmskrīzes izaugsmes laikā, jo neviena valsts nevar mūžīgi dzīvot ar tekošā konta deficītu 25% apmērā," norāda Gross.

Eksperts arī norāda, ka Krugmena bieži lietotais Baltijas valstu salīdzinājums ar ASV Lielo depresiju vai tagadējo ekonomisko situāciju ir pilnīgi bezjēdzīgs.

"Baltijas valstīm vienkārši nācās pielāgoties ārējā finansējuma pēkšņam apsīkumam. Tā nebija ASV problēma 20.gadsimta trīsdesmitajos gados, kā arī tā nav pašreizēja ASV problēma," raksta eksperts.

Pēc Grosa novērtējuma, labāks veids, kā novērtēt pēckrīzes ekonomikas stāvokli, ir salīdzināt reālo IKP ar IKP potenciālu. Kā liecina Eiropas Komisijas (EK) aplēses, ekonomiskās izaugsmes virsotnē Latvijas IKP par 14% pārsniedza IKP potenciālu, tad krīzes laikā nokritās līdz 10% zem potenciāla. Ekonomikas atlabšana bija tikpat strauja, reālajam IKP tagad atrodoties kopprodukta potenciāla līmenī.

"Tagad Latvijai ir ilgtspējīga finanšu pozīcija un kopprodukts ir tuvu tās potenciālam un pieaug. Taupības pasākumi uz laiku palielināja ekonomisko lejupslīdi, taču tie nodrošināja fiskālu ilgtspējību, nenodarot neatgriezenisku kaitējumu ekonomikai," raksta Gross, norādot, ka Grieķijas IKP vēl joprojām ir 12% zem tās aplēstā potenciāla un turpina samazināties.

Pēc ekonomista novērtējuma, Islandi nevar uzskatīt par pierādījumu taupības režīmam alternatīva krīzes risinājuma modelim, norādot uz virkni atšķirību starp Islandes un Latvijas situāciju.

"Atšķirība no Latvijas Islande pieļāva savas valūtas smagu devalvāciju. Taču Islandes kronas devalvācijai bija daudz mazāka nozīme, nekā plaši tiek uzskatīts. Kaut arī eksportam tas nāca par labu, Islandes galvenās eksporta preces ir dabas resursi - zivis un alumīnijs, kā pieprasījums pēckrīzes periodā noturējās labā līmenī," skaidro eksperts.

"Pieprasījuma saglabāšanās nodrošināja svarīgu stabilitāti vietējai ekonomikai, kā nebija Baltijas valstīm. Latviju īpaši smagi skāra globālās tirdzniecības kritums 2008.-2009.gadā, jo tā ir ļoti atkarīga no eksporta. Līdz ar to Islandes labāko ekonomisko situāciju nevar saistīti ar kronas devalvāciju, bet drīzāk ar globālo sasilšanu, kā dēļ siļķes pārceļas tālāk uz ziemeļiem un uz Islandes teritoriālajiem ūdeņiem," norāda Gross.
Eksperts arī uzsver, ka Islandi nevar uzskatīt par piemēru apgalvojumam, ka izvairīšanās no taupības pasākumiem ir efektīva.

"Mazā atvērtā ekonomiskā deficīta palielināšana vietējās ražošanas veicināšanai ir neefektīva, jo vislielākie izdevumi pieaug importam. Līdz ar to nav pārsteigums, ka, neskatoties uz lielo devalvāciju, Islandei vēl joprojām ir augsts tekošā konta deficīts, kas palielina jau tā lielo ārējo parādu," raksta eksperts.

Turklāt Islandes valsts parāda attiecība pret IKP tagad sasniegusi 100%, turpretī Latvijā tikai 42%, norāda Gross, piezīmējot, ka šo atšķirību daļēji ietekmē atšķirīgie valsts parāda apjomi pirmskrīzes laikā un valstu izmaksas banku glābšanā.

"Taču nav šaubu, ka ar deficīta iegrožošanu Latvijas valsts finanses tagad ir daudz labākā stāvoklī un parādsaistību segšana vairs nav problēma. Turpretī Islandes parāds ir kļuvis tik liels, ka tas, visdrīzāk, nākotnē ierobežos izaugsmi," raksta Gross.

"Jābūt piesardzīgam, mēģinot gūt mācību no mazu valstu pieredzes, jo tām dažkārt ir ļoti atšķirīgi raksturlielumi. Vienīgais secinājums, kas izskatās vispārināms, ir, ka atteikšanās no taupības pasākumiem neļauj izvairīties no grūtībām sasniegt gan fiskālu, gan ārēju ilgtspējību," norāda eksperts.


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas