Viņš uzsvēra, ka pasaulē arvien palielinās tādu gadījumu skaits, kad antimikrobiālās rezistences dēļ nav iespējams ārstēt cilvēkus un dzīvniekus. Šāda situācija nopietni kaitē progresam veselības aprūpes jomā, kā arī atstāj būtisku ietekmi uz valstīm finansiālā ziņā.
Vongs skaidroja, ka Latvija nav sliktā situācija, tomēr valsts nav izolēta sala, un tās iedzīvotājus būtiski ietekmē citās valstīs notiekošais. Antimikrobiālās rezistences samazināšanā nozīmīga ir solidaritāte starp valstīm, veidojot koordinētu problēmu risināšanu.
Pēc Vonga paustā, trīs no desmit nāvēm varētu tikt novērstas, ja tiktu mazgātas rokas un būtiski samazināts antibiotiku lietošanas apmērs. Šī iemesla dēļ viņš aicināja Latviju turpināt darbu un rūpēties par antibiotiku lietošanas samazināšanu arī turpmāk.
PVO pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne uzsvēra, ka antimikrobiālā rezistence ir plaši atzīta kā viena no 21.gadsimta lielākajiem apdraudējumiem veselībai un pārtikai.
Rūrāne norādīja, ka rezistences mazināšana prasa kompleksus risinājumus gan globālā, gan nacionālā līmenī, turklāt īpaši svarīga šīs problēmas risināšanā ir starpnozaru sadarbība un sabiedrības informēšana.
Arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis pievienojās paustajam, ka antimikrobiālā rezistence ir būtisks cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējums, uzsverot, ka rezistentie mikroorganismi nepazīst robežas - tie pārvietojas gan starp valstīm, gan starp dažādiem dzīvajiem organismiem.
Šī iemesla dēļ nepietiek, ka rezistences jautājumus risina tikai viena sabiedrības daļa vai viens sektors - lai cīnītos ar antimikrobiālo rezistenci, jāsadarbojas cilvēku un dzīvnieku veselības jomas pārstāvjiem, uzsvēra Balodis.
Viņš atzina, ka liels pasaules valstu izaicinājums ir samazināt antibiotiku lietošanu dzīvnieku veselības nodrošināšanā. Balodis norādīja, ka veseliem dzīvniekiem nav nepieciešamas antibiotikas, tāpēc svarīgi domāt par sabalansētu, pilnvērtīgu pārtiku, higiēnas prasību ievērošanu, dzīvnieku aizsargāšanu no slimībām, kā arī svarīgi uzraudzīt un kontrolēt biodrošības pasākumu īstenošanu.
Arī Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško uzsvēra, ka antimikrobiālā rezistence ir ne tikai nozīmīgs veselības aprūpes, bet arī pārtikas un veterinārās jomas jautājums. Viņa atzinīgi novērtēja VM un Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbību kopīgu risinājumu meklēšanā.
Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados antibiotikas bija nozīmīgs līdzeklis, kas glābis neskaitāmu cilvēku dzīvības, tomēr reizēm, atzinīgi vērtējot labo, tiek aizmirsts par negatīvo pusi. Antibiotiku nepārdomāta lietošana rada antimikrobiālo rezistenci, kuras dēļ Eiropā ik gadu mirst apmēram 33 000 cilvēku, turklāt 75% šo gadījumu ir saistīti ar veselības aprūpi.
Viņa uzsvēra, ka antibiotiku lietošanas samazināšana neprasa nozīmīgus finansiālus ieguldījumus, bet prasa plašu diskusiju par tādu profilakses pasākumu kā biežas roku mazgāšanas un gripas vakcinācijas veicināšanu.
Pēc VM pārstāve paustā, tā kā Latvija nav starp līderiem antibiotiku lietošanā, kas ir labs rādītājs, ministrijas mērķis ir situāciju saglabāt līdzīgu vai pat samazināt antibiotiku lietošanas apmērus.
ļuļa