Eksperts, runājot par attiecībām ar Krieviju, norādīja, ka Ukrainas situācija nav cēlonis tam, kas ir noticis ar starptautiskajām attiecībām, bet tās ir tikai sekas ilgtermiņa problēmai. Viņš skaidroja, ka Krievija pašlaik nepiedāvā jaunus risinājumus. "Šobrīd Krievija piedāvā lietas, ko ES un NATO dalībvalstis nedarīs," sacīja eksperts. Viņš norādīja, ka patlaban galvenais jautājums ir - vai mēs vēlamies iekļaut Krieviju, ja atbilde ir jā, tad ir jāsāk process.
Savukārt ASV Vācijas Māršala fonda eksperts Bruno Letē, vēršot uzmanību uz šī brīža situāciju, jautāja, vai ir vērts censties runāt par starptautisko līgumu ievērošanu, kas ir rakstīti pagājušā gadsimta 90.gadu pēc-Aukstā kara pasaulei. Eksperts vaicāja, vai nav nepieciešams veidot jaunus līgumus un nosacījumus, ja šie vairs nav atbilstoši. Viņš minēja, ka ideālā situācijā Briselei, Vašingtonai un Maskavai būtu jārunā par dialogu, bet, ņemot vērā situāciju Ukrainā un citviet, eksperts nelolo cerības. Viņš arī aicināja atcerēties, ka objektīvo ģeogrāfiju nav iespējams mainīt, tāpēc ar Krieviju būs jārēķinās.
Tomēr viņš norādīja, ka, runājot par Krieviju un Rietumiem, varbūt nav jārunā par tiltiem un sienām, bet gan par labirintiem, jo, piemēram, jautājumos par cīņu ar terorismu Sīrijā; Irānas un Ziemeļkorejas jautājumos spēj vienoties un darboties kopā, savukārt vairākos Eiropas jautājumos sadarbība ir gandrīz neiespējama.
Atbildot uz jautājumu, vai abas puses spēj sarunāties vienā "valodā", eksperts sacīja, ka par Krieviju ir skaidrs, bet tieši Eiropas līderi izvairās no konkrētiem terminiem un vārdiem.
Runājot par starptautiskajiem līgumiem, arī Krievijas Starptautisko lietu padomes pārstāve Jekaterina Čimiris aicināja domāt par attiecībām un uzdot jautājumu, vai visi spēlē pēc vieniem noteikumiem. "Jautājums ir, vai mēs saprotam šos konceptus vienādi. Šahā mēs varam izmantot vienas figūras, bet vai mēs izmantojam vienus likumus?” metaforu izmantoja eksperte.
Viņasprāt, veidojot dialogā nedrīkst ieņemt pareizā un nepareizā viedokļa pozīciju, viņa aicināja censties abām pusēm saprast otras motivāciju un pasaules skatījumu. Savukārt, runājot par attiecību veidošanu, viņa norādīja, ka pašlaik ir iznīcināta uzticība, kuru atjaunot varētu tikai veiksmīga sadarbība. Kā pozitīvu zīmi viņa minēja, ka nedz Rietumi, nedz Krievija neredz šo situāciju kā Auksto karu.
Savukārt bijušais Latvijas aizsardzības ministrs un Eiropas Līderības tīkla loceklis Imants Lieģis norādīja, ka ir pārlieku plaši populistiski apgalvojumi, kas nav balstīti faktos, un tas attiecīgi traucē uzticībai. Konferencē tika prezentēts LĀI rakstu krājums Rīgas dialoga 2016 atklāsmes: būvējot tiltus uz eiroatlantisko drošību, kurā Lieģis raksta par Krievijas propagandas mēģinājumu izmantot vēstījumu, ka NATO grasās uzbrukt Krievijai.
Savukārt parlamentārietis Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība) norādīja, ka NATO un ES ir ļoti svarīgi saglabāt kontaktus ar Krieviju. Viņš arī sacīja, ka Latvija atbalsta dialogu, ja tas ir īsts divpusējs dialogs, nevis informācijas plūsma vienā vai otrā virzienā.