Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +10 °C
Skaidrs
Sestdiena, 11. maijs
Milda, Karmena, Manfreds

Eksperts: Kādu saukt par okupantu nebūtu juridiski korekti

Saskaņas centra (SC) iekļūšana valdībā kārtējo reizi, šķiet, paliks tikai SC elektorāta nepiepildītais sapnis, tomēr partijas, kuras valdību, visticamāk, izveidos, parakstot savstarpējo vienošanos, tajā saglabājušas arī vienu no SC izteikumiem, ar kuru tā līderi nāca klajā pirms vēlēšanām: «Okupācija bija, okupantu nav.» Juridisku iemeslu dēļ šī tēze gan pārtapusi par «okupācija bija, bet okupanti ir tikai atsevišķi cilvēki, nevis visi krievi vai nepilsoņi, vai bijušie komjaunieši utt.».

Viens no Vienotības sarunvedējiem koalīcijas veidošanas sarunās Artis Pabriks vienošanos nekautrējas saukt par vēsturisku un tuvu ideālai, jo tā kliedējot bažas, ka kāda partija varētu mēģināt vērsties pret krievvalodīgajiem kā kopienu.

Dienas aptaujātie starptautisko tiesību eksperti gan aizrāda, ka jautājums par okupāciju un okupantiem jau noregulēts starptautiskajās un konstitucionālajās tiesībās un šādam partiju parakstītam dokumentam juridiska spēka ir maz.

Starptautisko tiesību eksperts, Oksfordas universitātes doktors Mārtiņš Paparinskis par vienošanās nozīmīgumu ir skeptisks. Viņš norāda, ka valdības deklarācijā vai citos līdzīgos dokumentos par okupāciju teiktais neietekmējot starptautiskajās vai konstitucionālajās tiesībās jau pastāvošo šī jautājuma regulējumu, kas analizēts arī vairākos Satversmes tiesas spriedumos.

«Teikt, ka Saeimas un Ministru kabineta deklarācijām var būt tikai ļoti neliela pievienota vērtība šāda ranga juridiskiem argumentiem, būtu pārspīlēt šo deklarāciju juridisko nozīmīgumu.» Starptautiskās un konstitucionālās tiesības jau aizliedzot, piemēram, patvaļīgi kādam atņemt pilsonību un atzīstot nepilsoņu juridiskās saiknes ar Latviju, līdz ar to bailēm par pret krievvalodīgajiem vērstu «deokupāciju» vai «dekolonizāciju» tik un tā nav pamata.

Viņš arī piebilst, ka starptautiskie līgumi tādu terminu kā «okupants» attiecina nevis uz fiziskajām personām, bet uz okupējošo valsti, līdz ar to kādu saukt par okupantu nebūtu juridiski korekti. Atsevišķu cilvēku atbildību par kara noziegumiem vai noziegumiem pret cilvēci gan varot vērtēt, bet tiesiskā valstī to dara tiesu vara, nevis politiķi.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Māris Lejnieks piebilst, ka jēdzienu «okupants» tieslietās var mēģināt attiecināt uz militārpersonu, kas okupāciju īstenojusi, bet ne uz civiliedzīvotājiem, pat ja to ievešanu Latvijas teritorijā veikusi okupācijas vara. Piemēram, termins «civilokupanti», ko šad tad attiecībā uz PSRS laika imigrantiem lietojuši nacionāli noskaņotie Latvijas politiķi, ir nekorekts. «Tas ir vienkārši politiķu izdomājums,» norāda M. Lejnieks.

Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas numurā!


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas